Skip to main content
EU Aquaculture

Informācija

Par akvakultūru

ES akvakultūra

Eiropas Savienības (ES) kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) akvakultūra ir definēta kā “ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot metodes, kas paredzētas, lai palielinātu attiecīgo organismu ražošanu, pārsniedzot vides dabiskās spējas, ja organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visā audzēšanas un kultivēšanas posmā līdz pat ievākšanai un to ieskaitot”.

Akvakultūra ir viena no visstraujāk augošajām pārtikas ražošanas nozarēm pasaulē, un tai ir arvien lielāka nozīme pasaules pārtikas piegādē un ekonomikas izaugsmē. 

Eiropā akvakultūrai ir būtiska nozīme piekrastes un upju teritoriju sociālekonomiskajā attīstībā un jūras upju un zvejas kultūras saglabāšanā. 2020. gadā ES akvakultūras nozares pārdošanas apjoms sasniedza 1,2 miljonus tonnu un apgrozījuma vērtība — 3,9 miljardus EUR, un tajā bija tieši nodarbināti aptuveni 57 tūkstoši cilvēku, kas strādāja aptuveni 14 tūkstošos uzņēmumu. Tie galvenokārt ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi un parasti pieder ģimenēm (STECF 24–14).

67 % akvakultūras ražošana ES ir koncentrēta četrās dalībvalstīs, proti, Francijā, Grieķijā, Spānijā un Itālijā.
Vairāk nekā puse no kopējā akvakultūras ražošanas apjoma ir vērsta uz gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanu, savukārt jūras un saldūdens zivis veido aptuveni 21 % un 28 % no kopējā apjoma. Konkrētāk, visvairāk audzētās sugas ir ēdamgliemenes, foreles, austeres, jūraskarūsas, jūrasasaris (labraks), karpas un tunzivis.

ES akvakultūras politikas juridiskais pamats ir 2013. gada KZP, kuras mērķis ir atbalstīt ES akvakultūras nozares izaugsmi, vienlaikus nodrošinot tās ekonomisko, vidisko un sociālo ilgtspēju, lai nodrošinātu veselīgas pārtikas avotu ES iedzīvotājiem un veicinātu pārtikas nodrošinājumu. Konkrētāk, 34. pantā “Ilgtspējīgas akvakultūras veicināšana” ir noteikta atklāta koordinācijas metode starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas stratēģiskajām vadlīnijām par ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ES akvakultūru (pirmo reizi pieņemtas 2013. gadā un pārskatītas 2021. gadā). 

Šīs vadlīnijas ir Savienības akvakultūras politikas stratēģiskās koordinācijas centrālais pīlārs, un to mērķis ir izveidot konkurētspējīgu un noturīgu ES akvakultūras nozari; piedalās zaļās pārkārtošanās procesā; nodrošina sabiedrības atbalstu un patērētāju informēšanu; uzlabo zināšanas un inovāciju. Pamatojoties uz tiem, dalībvalstis tika aicinātas pārskatīt savus akvakultūras jomā izstrādātos valsts stratēģiskos daudzgadu plānus (VSP), kuros tām jāizklāsta savi plāni, mērķi un atbilstīgi pasākumi ilgtspējīgas akvakultūras veicināšanai un attīstībai savā teritorijā. Publicētie VDSP, tostarp kopsavilkums angļu valodā, ir atrodami AAM tīmekļa vietnes sadaļā “Informācija par valsti”.

Stratēģisko pamatnostādņu un MNSP īstenošana tiek atbalstīta ar finansējumu, kas pieejams no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZAF), kurš darbojas no 2021. līdz 2027. gadam. Ar akvakultūru saistītu pētniecību un projektus finansē arī citas ES finansēšanas programmas, piemēram, “Apvārsnis Eiropa” vai “ BlueInvest II”.  

Uzziniet vairāk par ES akvakultūras nozari šādās saitēs:

  • Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts (MARE ĢD)
  • Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) — ES akvakultūras nozare — 2024. gada ekonomikas ziņojums (ZZTEK 24–14)
ES akvakultūras palīdzības mehānisms

ES akvakultūras palīdzības mehānisms

ES akvakultūras palīdzības mehānisma (AAM) mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm, akvakultūras nozarei un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām īstenot 2021.–2030. gada stratēģiskās vadlīnijas ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai ES akvakultūrai, nodrošinot loģistikas, administratīvo un tehnisko palīdzību, kā arī vienas pieturas aģentūru zināšanām un praksei par ilgtspējīgu akvakultūru ES.  

Palīdzības mehānisms ir daļa no pakalpojumu līguma, ko kopīgi pārvalda Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) un MARE ĢD. Konsorciju koordinē NTT DATA, Poseidon, SCOPE — Netcompany, Eiropas Akvakultūras sabiedrība (EAS) un Eiropas Akvakultūras tehnoloģiju un inovācijas platforma (EATIP). Pakalpojumu līgums sākās 2024. gada jūlijā un būs spēkā līdz 2026. gada jūnijam.

Mērķi

AAM sniedz Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm loģistikas, tehnisko un administratīvo atbalstu jauno stratēģisko pamatnostādņu īstenošanai.

Konkrētāk, lai ES AAM sasniegtu savu galīgo mērķi, ir būtiski vairāki mērķi:

Eiropas Savienības Ūdensdzīvnieku labturības references centrs (EURCAW-Aqua)

Tiek izveidoti ES dzīvnieku labturības references centri (paredzēti saskaņā ar 2017. gada martā pieņemto Oficiālo kontroļu regulu, ar ko saskaņo ES noteikumus par oficiālajām kontrolēm visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē), lai palīdzētu ES dalībvalstīm (DV) veikt oficiālās kontroles attiecībā uz dzīvnieku labturības noteikumiem saimniecībās, pārvadāšanas laikā un kaušanas vai nonāvēšanas laikā.   

2024. gada janvārī izveidotais Eiropas Savienības Ūdensdzīvnieku labturības references centrs (EURCAW-Aqua) tika izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625, un tas atbalstīs Eiropas Komisijas un dalībvalstu darbības, veicot zinātniskus un tehniskus pētījumus, kā arī rīkojot mācību kursus un izplatot pētījumu konstatējumus un informāciju par tehniskām inovācijām, galvenokārt koncentrējoties uz zivju, galvkāju un galvkāju labturību.

Prioritāte tiks piešķirta saimniecībās audzētām ūdensdzīvnieku sugām, kurām ir ekonomiska nozīme Eiropas akvakultūrā. EURCAW-Aqua struktūra ir veidota tā, lai risinātu galvenās problēmas, kas saistītas ar ūdens organismu labturības novērtēšanu, proti, lielo audzēto sugu skaitu, lauksaimniecības sistēmu daudzveidību un dažādām ūdens vidēm.  

EURCAW-Aqua veiks un veicinās pētniecību nepietiekami attīstītajā ūdensdzīvnieku labturības jomā un iesaistīsies sabiedrības informēšanā un informēšanā.  

EURCAW-Aqua darbs atbalstīs ūdensdzīvnieku labturības mērķus, kas ietverti Stratēģiskajās pamatnostādnēs par ilgtspējīgu Eiropas akvakultūru.

Eiropas partnerība dzīvnieku veselības un labturības jomā (EUP AHW)

Eiropas partnerība dzīvnieku veselības un labturības jomā (EUP AHW) ir līdzfinansēta Eiropas partnerība pētniecībai un inovācijai, kas izveidota pēc EK iniciatīvas, lai novērstu dzīvnieku, tostarp ūdensdzīvnieku, infekcijas slimības un veicinātu dzīvnieku labturību.  

Paredzams, ka 2024. gadā uzsāktā partnerība septiņu gadu laikā ieguldīs 360 miljonus EUR, lai veicinātu pētniecību un atvieglotu sadarbību starp visiem dalībniekiem. 

Partnerības mērķis ir uzlabot starpnozaru sadarbību un, izmantojot pieeju “Viena veselība” un “Viena labklājība”, nodrošināt ietekmi uz sabiedrību. 

EUP AHW mērķi atbilst Eiropas zaļajam kursam un ar to saistītajai stratēģijai “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā. 

Enerģētikas pārkārtošanas partnerība ES zvejniecībai un akvakultūrai (ETP)

ES zvejniecības un akvakultūras enerģētikas pārkārtošanas partnerība (ETP) ir sadarbības platforma, kuras mērķis ir paātrināt enerģētikas pārkārtošanu Eiropas zvejniecības un akvakultūras nozarēs. 

ETP, ko Eiropas Komisija izveidoja 2023. gadā, novērš tehniskos, finansiālos un regulatīvos šķēršļus, apvienojot ieinteresētās personas, lai rastu praktiskus un īstenojamus risinājumus. 

Partnerībā var piedalīties ieinteresētās personas no visas akvakultūras un zivsaimniecības nozares. Partnerības nolūks ir panākt, lai dalībnieki tematiskos dialogos un darbsemināros pievērstos tādām svarīgām jomām kā inovācija, tehnoloģijas, prasmes un finanses. 

Šo darbību rezultāti palīdzēs izstrādāt (brīvprātīgu) ceļvedi, kurā līdztekus konkrētām darbībām būs ietverti izmērāmi īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa atskaites punkti ar mērķi virzīt nozari uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. 

ETP darbojas kā centrs zināšanu apmaiņai, paraugprakses popularizēšanai un tādu inovatīvu projektu izcelšanai, kas atbalsta enerģētikas pārkārtošanu. 

Turklāt ETP vada ETP atbalsta grupu, kurā ETP ieinteresētās personas var sadarboties, lai apspriestu problēmas, izpētītu stratēģiskas pieejas un palīdzētu veidot nozares nākotni.