Jaunākās tendences zinātnē un jaunumi saistībā ar klimata pārmaiņu draudiem akvakultūrā un pielāgošanās tai

Pārtikas ražošana ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem, taču tā ir arī neaizsargāta pret stresa faktoriem, kas ir labi dokumentēti lauksaimniecībā un zivsaimniecībā. Tagad uzmanība tiek pievērsta strauji augošajai akvakultūras nozarei un tās neaizsargātībai pret klimata pārmaiņām. Šeit mēs pēta, cik lielā mērā klimata stresa faktori un akvakultūra, kā arī ar tām saistītās pielāgošanās stratēģijas tiek pētītas zinātnē un risinātas sabiedriskajos medijos (ziņas), lai novērtētu klimata pārmaiņu koncentrēšanos un attiecināšanu uz tām. Mēs izskatījām 553 zinātniskās publikācijas un 228 ziņu mediju rakstus par klimata stresa faktoriem, ietekmi un pielāgošanās pieejām attiecībā uz akvakultūru. Rezultāti liecina, ka zinātnes aptvērums attiecībā uz klimatiskajiem stresa faktoriem akvakultūrā nav atpalikis no ražošanas pieauguma šajā nozarē, jo īpaši salīdzinājumā ar lauksaimniecību un zivsaimniecību. Zinātnes (44 %) un ziņu (42 %) uzmanības centrā visbiežāk bija temperatūra, jūras līmeņa celšanās un okeānu paskābināšanās, kas liecina par zināmu saskaņotību. Kopējais aptvērums bija saistīts ar Āziju, Eiropu un Ziemeļameriku/Centrālameriku (70 %), un vismaz 10 valstu zinātnes un ziņu jomā pašreizējā ietekme uz akvakultūru bija saistīta ar klimata pārmaiņām. Lielākā daļa zinātnisko rakstu par pielāgošanos bija drīzāk reģionāli, nevis globāli, un tajos bija uzsvērta pārvaldība un institucionālās stratēģijas tehnoloģisko risinājumu vietā. Šajā pētījumā uzsvērts, ka klimata pārmaiņu ietekme uz akvakultūru kļūst arvien aktuālāka, šaurā nozīmē uzsvars uz stresoriem, bet diezgan reprezentatīvs to reģionu aptvērums, kuros ir vairāk akvakultūras. Mūsu darbs uzsver, ka ir vairāk jāpēta un sabiedrība jāinformē par sociālajiem un ekoloģiskajiem klimata pārmaiņu draudiem un ietekmi uz akvakultūru un adaptīvām stratēģijām attiecībā uz akvakultūru.