ES akvakultūra
Eiropas Savienības (ES) kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) akvakultūra ir definēta kā “ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot paņēmienus, kas paredzēti, lai palielinātu attiecīgo organismu ražošanu, pārsniedzot vides dabiskās spējas, ja organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visā audzēšanas un kultivēšanas posmā, līdz pat ieguvei un to ieskaitot”.
Akvakultūra ir viena no visstraujāk augošajām pārtikas ražošanas nozarēm pasaulē, un tā arvien vairāk veicina pārtikas piegādi un ekonomikas izaugsmi pasaulē. Eiropā akvakultūrai ir būtiska nozīme piekrastes un upju teritoriju sociālekonomiskajā attīstībā un jūras upju un zvejas kultūras saglabāšanā. 2020. gadā ES akvakultūras nozare sasniedza 1,2 miljonus tonnu pārdošanas apjoma un 3,9 miljardus EUR apgrozījuma vērtībā un tieši nodarbināja aptuveni 57 tūkstošus cilvēku, kas strādāja aptuveni 14 tūkstošos uzņēmumu. Tie galvenokārt ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, un tiem parasti pieder ģimene (STECF 22–17).
67 % akvakultūras produkcijas ES ir koncentrēta četrās dalībvalstīs, proti, Francijā, Grieķijā, Spānijā un Itālijā. Vairāk nekā puse no kopējā akvakultūras produkcijas apjoma ir vērsta uz gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanu, savukārt jūras un saldūdens zivis veido aptuveni 21 % un 28 % no kopējā apjoma. Konkrētāk, visvairāk audzētās sugas ir ēdamgliemenes, foreles, austeres, jūrasasaris, jūrasasaris, karpas un tunzivis (ES akvakultūras infografika — Sociālā un ekonomiskā attīstība (2008.–2020. gads)).
ES akvakultūras politikas juridiskais pamats ir 2013. gada KZP, kuras mērķis ir atbalstīt ES akvakultūras nozares izaugsmi, vienlaikus nodrošinot tās ekonomisko, vidisko un sociālo ilgtspēju, lai nodrošinātu veselīgas pārtikas avotu ES iedzīvotājiem un veicinātu pārtikas nodrošinājumu. Konkrētāk, 34. pantā “Veicināt ilgtspējīgu akvakultūru” ir noteikta atklāta koordinācijas metode starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas stratēģiskajām vadlīnijām ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai ES akvakultūrai (pirmo reizi pieņemtas 2013. gadā un pārskatītas 2021. gadā). Šīs pamatnostādnes ir Savienības akvakultūras politikas stratēģiskās koordinācijas centrālais pīlārs, un to mērķis ir veidot konkurētspējīgu un noturīgu ES akvakultūras nozari; piedalās zaļās pārkārtošanās procesā; nodrošina sabiedrības atbalstu un patērētāju informēšanu; uzlabo zināšanas un inovāciju. Pamatojoties uz tiem, dalībvalstīm tika lūgts pārskatīt savus valsts daudzgadu stratēģiskos plānus (MNSP) attiecībā uz akvakultūru, kuros tām ir jāizklāsta savi plāni, mērķi un piemēroti pasākumi ilgtspējīgas akvakultūras veicināšanai un attīstībai savā teritorijā. Publicētie MNSP, tostarp kopsavilkums angļu valodā, ir atrodami AAM tīmekļa vietnes sadaļā “Informācija par valsti”.
Stratēģisko pamatnostādņu un JTSP īstenošana tiek atbalstīta ar finansējumu, kas darīts pieejams Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā (EJZAF), kurš darbojas no 2021. līdz 2027. gadam. Ar akvakultūru saistītu pētniecību un projektus finansē arī citas ES finansēšanas programmas, piemēram, “Apvārsnis Eiropa” vai BlueInvest II.
Uzziniet vairāk par ES akvakultūras nozari šādās saitēs:
- Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts (MARE ĢD)
- Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) — ES akvakultūras nozare — 2022. gada ekonomikas ziņojums (STECF 22–17)
ES akvakultūras palīdzības mehānisms
ES akvakultūras palīdzības mehānisma (AAM) mērķis ir atbalstīt dalībvalstis, akvakultūras nozari un citas attiecīgās ieinteresētās personas 2021.–2030. gada stratēģisko vadlīniju par ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ES akvakultūru īstenošanā, nodrošinot loģistikas, administratīvo un tehnisko palīdzību, kā arī vienas pieturas aģentūru zināšanām un praksei par ilgtspējīgu akvakultūru ES.
Palīdzības mehānisms ir daļa no pakalpojumu līguma, ko kopīgi pārvalda Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) un MARE ĢD. Konsorciju koordinē NTT DATA,Poseidon, SCOPE — Netcompany,Eiropas Akvakultūras sabiedrība (EAS) un Eiropas Akvakultūras tehnoloģiju un inovāciju platforma (EATIP). Pakalpojumu līgums sākās 2024. gada jūlijā un darbosies līdz 2026. gada jūnijam.
Mērķi
AAM sniedz Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm loģistikas, tehnisko un administratīvo atbalstu jauno stratēģisko pamatnostādņu īstenošanā.
Konkrēti, lai ES AAM sasniegtu savu galīgo mērķi, būtiski ir vairāki mērķi:
- Zināšanu un labas prakses apkopošana un apmaiņa, attiecīgu pasākumu popularizēšana, ziņu un citas informācijas izplatīšana par ilgtspējīgu akvakultūru ES.
- Nodrošināt tehniskās zināšanas par ilgtspējīgu akvakultūru, palīdzot ES Komisijai izstrādāt vadlīnijas un informatīvus dokumentus par dažādiem akvakultūras politikas aspektiem;
- Apmācības un e-mācību rīku izstrāde par šiem norādījumu dokumentiem un informatīviem dokumentiem
- Atbildes uz dalībvalstu un ieinteresēto personu jautājumiem par izstrādātajiem vadlīniju dokumentiem
- Organizēt pasākumus, darbseminārus, konferences, apmācību un tehniskas sanāksmes, kas paredzētas ES dalībvalstīm, akvakultūras nozarei un citām ieinteresētajām personām, lai atbalstītu ES akvakultūras stratēģisko pamatnostādņu īstenošanu.
Saistītas saites
EU Reference Centres for animal welfare (foreseen under the Official Controls Regulation, adopted in March 2017, which harmonises EU rules on official controls along the whole agri-food chain) are established to assist EU Members States (MS) in their official controls on animal welfare rules on farm, during transport and at the time of slaughter or killing.
The European Union Reference Centre for the Welfare of Aquatic Animals (EURCAW-Aqua) launched in January 2024 was created in accordance with Regulation (EU) 2017/625 of the European Parliament and of the Council and will support the activities of the European Commission and Member States by carrying out scientific and technical studies, as well as conducting training courses and disseminating research findings and information on technical innovations, mainly focusing on the welfare of fish, cephalopods and decapods.
Priority will be given to farmed aquatic species of economic significance for European aquaculture. The EURCAW-Aqua is structured to address the main challenges in assessing the welfare of aquatic organisms, namely the large number of farmed species, the diversity of farming systems and different aquatic environments.
The EURCAW-Aqua will conduct and facilitate the research in the underdeveloped area of aquatic animals’ welfare and will engage in public outreach and awareness.
The work of the EURCAW-Aqua will support aquatic animal welfare objectives contained within the Strategic Guidelines for a Sustainable European Aquaculture.
The European Partnership on Animal Health and Welfare (EUP AHW) is a co-funded European partnership for research and innovation created at the instigation of the EC to address infectious diseases of animals, including aquatic animals, and to promote animal welfare.
Launched in 2024 the Partnership is anticipated to invest €360 million over seven years to boost research and facilitate cooperation between all actors.
The Partnership aims to enhance cross sector collaboration and, through a One Health and One Welfare approach, to provide societal impact.
The objectives of the EUP AHW align with the European Green Deal and its associated Farm to Fork strategy for a fair, healthy, and environmentally friendly food system.
The Energy Transition Partnership for EU Fisheries and Aquaculture (ETP) is a collaborative platform designed to accelerate the energy transition in the European fisheries and aquaculture sectors.
Launched by the European Commission in 2023, the ETP tackles technical, financial, and regulatory barriers by bringing together stakeholders to create practical, actionable solutions.
Membership of the partnership is open to stakeholders across the aquaculture and fisheries sector. It is the intention of the Partnership that through thematic dialogues and workshops, participants address key areas such as innovation, technology, skills, and finance.
Outputs from these activities will contribute to the development of a (voluntary) roadmap, featuring measurable short, mid and longer term milestones alongside concrete actions, with the aim of guiding the sector towards climate neutrality by 2050.
The ETP serves as a hub for sharing knowledge, showcasing best practices, and highlighting innovative projects that support the energy transition.
In addition the ETP operates an ETP Support Group, where ETP Stakeholders can collaborate to discuss challenges, explore strategic approaches, and contribute to shaping the sector's future.