Skip to main content
EU Aquaculture Assistance Mechanism

Informācija

ES akvakultūra

Eiropas Savienības (ES) kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) akvakultūra ir definēta kā “ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot paņēmienus, kas paredzēti, lai palielinātu attiecīgo organismu ražošanu, pārsniedzot vides dabiskās spējas, ja organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visā audzēšanas un kultivēšanas posmā, līdz pat ieguvei un to ieskaitot”.

Akvakultūra ir viena no visstraujāk augošajām pārtikas ražošanas nozarēm pasaulē, un tā arvien vairāk veicina pārtikas piegādi un ekonomikas izaugsmi pasaulē. Eiropā akvakultūrai ir būtiska nozīme piekrastes un upju teritoriju sociālekonomiskajā attīstībā un jūras upju un zvejas kultūras saglabāšanā. 2020. gadā ES akvakultūras nozare sasniedza 1,2 miljonus tonnu pārdošanas apjoma un 3,9 miljardus EUR apgrozījuma vērtībā un tieši nodarbināja aptuveni 57 tūkstošus cilvēku, kas strādāja aptuveni 14 tūkstošos uzņēmumu. Tie galvenokārt ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, un tiem parasti pieder ģimene (STECF 22–17).

67 % akvakultūras produkcijas ES ir koncentrēta četrās dalībvalstīs, proti, Francijā, Grieķijā, Spānijā un Itālijā. Vairāk nekā puse no kopējā akvakultūras produkcijas apjoma ir vērsta uz gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanu, savukārt jūras un saldūdens zivis veido aptuveni 21 % un 28 % no kopējā apjoma. Konkrētāk, visvairāk audzētās sugas ir ēdamgliemenes, foreles, austeres, jūrasasaris, jūrasasaris, karpas un tunzivis (ES akvakultūras infografika — Sociālā un ekonomiskā attīstība (2008.–2020. gads))

ES akvakultūras politikas juridiskais pamats ir 2013. gada KZP, kuras mērķis ir atbalstīt ES akvakultūras nozares izaugsmi, vienlaikus nodrošinot tās ekonomisko, vidisko un sociālo ilgtspēju, lai nodrošinātu veselīgas pārtikas avotu ES iedzīvotājiem un veicinātu pārtikas nodrošinājumu. Konkrētāk, 34. pantā “Veicināt ilgtspējīgu akvakultūru” ir noteikta atklāta koordinācijas metode starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas stratēģiskajām vadlīnijām ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai ES akvakultūrai (pirmo reizi pieņemtas 2013. gadā un pārskatītas 2021. gadā). Šīs pamatnostādnes ir Savienības akvakultūras politikas stratēģiskās koordinācijas centrālais pīlārs, un to mērķis ir veidot konkurētspējīgu un noturīgu ES akvakultūras nozari; piedalās zaļās pārkārtošanās procesā; nodrošina sabiedrības atbalstu un patērētāju informēšanu; uzlabo zināšanas un inovāciju. Pamatojoties uz tiem, dalībvalstīm tika lūgts pārskatīt savus valsts daudzgadu stratēģiskos plānus (MNSP) attiecībā uz akvakultūru, kuros tām ir jāizklāsta savi plāni, mērķi un piemēroti pasākumi ilgtspējīgas akvakultūras veicināšanai un attīstībai savā teritorijā. Publicētie MNSP, tostarp kopsavilkums angļu valodā, ir atrodami AAM tīmekļa vietnes sadaļā “Informācija par valsti”.

Stratēģisko pamatnostādņu un JTSP īstenošana tiek atbalstīta ar finansējumu, kas darīts pieejams Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā (EJZAF), kurš darbojas no 2021. līdz 2027. gadam. Ar akvakultūru saistītu pētniecību un projektus finansē arī citas ES finansēšanas programmas, piemēram, “Apvārsnis Eiropa” vai BlueInvest II.  

Uzziniet vairāk par ES akvakultūras nozari šādās saitēs:  

  • Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts (MARE ĢD
  • Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) — ES akvakultūras nozare — 2022. gada ekonomikas ziņojums (STECF 22–17)
67%
of the aquaculture production in the EU is concentrated in four Member States, namely France, Greece, Spain, and Italy.
More than half of the total aquaculture production volume focuses on shellfish, while marine and freshwater fish account for around 21% and 28% of the total volume. More specifically, the most cultivated species are mussels, trout, oysters, seabream, seabass, carp, and tuna.

The legal basis of the EU aquaculture policy lies in the 2013 CFP, which aims to support the growth of the EU aquaculture sector while ensuring its economic, environmental, and social sustainability to provide a source of healthy food for EU citizens and contribute to food security. Specifically, Article 34, “Promoting sustainable aquaculture”, establishes an open coordination method between Member States based on the Commission’s Strategic Guidelines for a more sustainable and competitive EU aquaculture (first adopted in 2013 and revised in 2021). 

These guidelines constitute the central pillar of the strategic coordination of aquaculture policy in the Union and seek to build an EU aquaculture sector that is competitive and resilient; participates in the green transition; ensures social acceptance and consumer information; increases knowledge and innovation. Based on these, Member States have been asked to review their Multiannual National Strategic Plans (MNSPs) for aquaculture, where they must lay out their plans, objectives and appropriate measures for the promotion and development of sustainable aquaculture in their territory. Published MNSPs, including a summary in English, can be found under the section Country Information in the AAM website.

The implementation of the Strategic Guidelines and the MNSPs is being supported by funding made available in the European Maritime and Fisheries Fund (EMFAF), which runs from 2021 to 2027. Other EU funding programmes, such as Horizon Europe or BlueInvest II, also finance aquaculture-related research and projects.  

Learn more about the EU aquaculture sector at the following links:  

  • Commission’s Directorate-General for Maritime Affairs and Fisheries (DG MARE)
  • Scientific, Technical and Economic Committee for Fisheries (STECF) – The EU Aquaculture Sector – Economic Report 2024 (STECF 24-14)

ES akvakultūras palīdzības mehānisms

ES akvakultūras palīdzības mehānisma (AAM) mērķis ir atbalstīt dalībvalstis, akvakultūras nozari un citas attiecīgās ieinteresētās personas 2021.–2030. gada stratēģisko vadlīniju par ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ES akvakultūru īstenošanā, nodrošinot loģistikas, administratīvo un tehnisko palīdzību, kā arī vienas pieturas aģentūru zināšanām un praksei par ilgtspējīgu akvakultūru ES.  

Palīdzības mehānisms ir daļa no pakalpojumu līguma, ko kopīgi pārvalda Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) un MARE ĢD. Konsorciju koordinē NTT DATA,Poseidon, SCOPE — Netcompany,Eiropas Akvakultūras sabiedrība (EAS) un Eiropas Akvakultūras tehnoloģiju un inovāciju platforma (EATIP). Pakalpojumu līgums sākās 2024. gada jūlijā un darbosies līdz 2026. gada jūnijam.

Mērķi

AAM sniedz Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm loģistikas, tehnisko un administratīvo atbalstu jauno stratēģisko pamatnostādņu īstenošanā.

Konkrēti, lai ES AAM sasniegtu savu galīgo mērķi, būtiski ir vairāki mērķi:

  • Zināšanu un labas prakses apkopošana un apmaiņa, attiecīgu pasākumu popularizēšana, ziņu un citas informācijas izplatīšana par ilgtspējīgu akvakultūru ES.
  • Nodrošināt tehniskās zināšanas par ilgtspējīgu akvakultūru, palīdzot ES Komisijai izstrādāt vadlīnijas un informatīvus dokumentus par dažādiem akvakultūras politikas aspektiem;
  • Apmācības un e-mācību rīku izstrāde par šiem norādījumu dokumentiem un informatīviem dokumentiem
  • Atbildes uz dalībvalstu un ieinteresēto personu jautājumiem par izstrādātajiem vadlīniju dokumentiem
  • Organizēt pasākumus, darbseminārus, konferences, apmācību un tehniskas sanāksmes, kas paredzētas ES dalībvalstīm, akvakultūras nozarei un citām ieinteresētajām personām, lai atbalstītu ES akvakultūras stratēģisko pamatnostādņu īstenošanu.

Related links