Akvakultūras veidi

Zivju audzēšana ir akvakultūras veids, kas nodarbojas ar zivju augšanu kontrolētos ūdens novietnēs, piemēram, dīķos, ezeros, rezervuāros vai tīkla aizgaldos jūrā. Tās var būt vai nu pilnībā slēgtas sistēmas, ko sauc par “integrētām reciklēšanas sistēmām”; daļēji slēgtas sistēmas, t. s. “caurplūdes/pacelšanās sistēmas”; vai atvērtas sistēmas, kas pazīstamas arī kā “būru sistēmas”.  Visbiežāk audzētās zivju sugas ES ir Eiropas labraks, zeltplekste, Atlantijas lasis, parastā karpa un varavīksnes forele.

Gliemeņu audzēšana ir ūdens bezmugurkaulnieku audzēšana un novākšana, ieskaitot gan mīkstmiešus, piemēram, ēdamgliemenes, austeres un gliemenes, gan vēžveidīgos, piemēram, garneles. Šāda veida akvakultūrā pastāv dažādas audzēšanas metodes atkarībā no audzētās sugas un saimniecības ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus var audzēt tieši pludmalē, ievietot aizsargtīklā vai augt maisos ūdens dibenā, vai uzklāt virs nogulsnēm uz āķu jedām vai no plostiem.  Galvenās sugas, ko audzē ES gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanas iekārtās, ir Vidusjūras gliemenes, zilās ēdamgliemenes, Klusā okeāna austeres, Venus clams nei, jūras ēdamgliemenes nei, Venus gliemenes un gliemeņu gliemenes.

Cita starpā bezmugurkaulnieku audzēšana attiecas uz jūras eņģes vai jūras gurķiem.

Plašāka informācija ir pieejama AAM izstrādātajā infografikā “čaulgliemju akvakultūra ES”.

Aļģu audzēšana ir akvakultūras veids, kas vērsts uz aļģu sugu, tostarp makroaļģu, mikroaļģu un cianobaktēriju, piemēram, spirulīna, audzēšanu. Makroaļģes, ko parasti dēvē par jūras aļģēm, audzē piekrastes/atkrastes jūras ūdeņos vai slēgtās sistēmās uz sauszemes. Jūras aļģes ir galvenie organismi integrētajās multitrofiskajās akvakultūras sistēmās. Mikroaļģes/ciānobaktērijas audzē fotobioreaktoros, rases dīķos vai fermentatoros. Bioķīmiskie savienojumi un īpašības padara aļģes par vērtīgu okeāna materiālu komerciālām vajadzībām, piemēram, cilvēku pārtikai, dzīvnieku/zivju barībai un barības piedevām, medikamentiem, farmaceitiskiem līdzekļiem, riekstu, mēslošanas līdzekļiem, augu biostimulatoriem, bioloģiskajam iepakojumam, kosmētikai vai biodegvielai. Eiropā kultivētie daudzumi ir nelieli, proti, no 85000 tonnām aļģu, kas novāktas ES, tikai aptuveni 1 % ir no aļģēm, bet pārējais tiek novākts no savvaļas krājumiem. Eiropas Komisijas mērķis ir atraisīt aļģu potenciālu Eiropā, piemēram, īstenojot 2022. gada 15. novembrī pieņemto iniciatīvu “ES aļģes” un izveidojot Eiropas Aļģu nozares ieinteresēto personu forumu. 

Plašāka informācija ir pieejama AAM izstrādātajā infografikā “ES aļģu nozare”.

Bioloģiskā akvakultūra ir pārvaldības sistēma zivju un citu ūdensdzīvnieku sugu audzēšanai, kuras pamatā ir bioloģiskās ražošanas principi, kas noteikti ES regulā par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (Regula (ES) 2018/848). Bioloģiskās lauksaimniecības principi cita starpā ietver enerģijas un dabas resursu atbildīgu izmantošanu, ārējo resursu izmantošanas ierobežošanu, augstu dzīvnieku labturības līmeni, ievērojot sugu specifiskās vajadzības, un pastāvīgu ūdens vides veselību un apkārtējo ūdens un sauszemes ekosistēmu kvalitāti.

Darba dokuments par jautājumiem, kas ietekmē ES bioloģiskās akvakultūras attīstību (2023. gada augusts), ir pieejams šeit: tīmekļa vietne.

Plašāka informācija ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnē par bioloģisko lauksaimniecību (europa.eu), kā arī AAM izstrādātajā infografikā “Bioloģiskā akvakultūra ES”.

Eiropas Komisija, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Reģionu komiteja, COPA-COGECA un IFOAM Organics Europe katru gadu organizē ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā. Šīs balvas tiek piešķirtas labākajām un inovatīvākajām ES bioloģiskās ražošanas nozarēm, kas palīdz samazināt lauksaimniecības un akvakultūras ietekmi uz vidi un klimatu. Sīkāka informācija par dažādām kategorijām un apbalvojumiem, kā arī par to, kā pieteikties, ir pieejama ES Bioloģiskās ražošanas balvas lapā.