Pašlaik tiek lēsts, ka laikposmā no 1985. līdz 2006. gadam Vidusjūras virsmas sasilšana ir 0,4 °C desmitgadē, un ūdens temperatūras pieaugums var negatīvi ietekmēt jūras akvakultūru, piemēram, samazinot ražīgumu. Akvakultūras attīstība bez pienācīgas...

Pieprasījums pēc pārtikas pasaulē pieaug, un joprojām pastāv nopietni jautājumi par to, vai piedāvājums var ilgtspējīgi palielināties. Izplešanās uz sauszemes ir iespējama, taču tā var saasināt klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudumu un...

Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT nolīgums) mērķis ir nodrošināt, ka tehniskās sarunas un standarti, kā arī testēšanas un sertifikācijas procedūras nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai. Tomēr tā atzīst, ka valstīm ir...

Norvēģijas lašu audzēšana pēdējo 50 gadu laikā ir ievērojami pieaugusi, un tagad tā veido aptuveni 75 % no valsts kopējās jūras produktu eksporta vērtības. Izaugšanas posms parasti notiek piekrastes ūdeņos. Pastāv centieni turpināt spēcīgu izaugsmi...

COFI 2021. gada deklarācijas par ilgtspējīgu zvejniecību un akvakultūru mērķis ir atzīt zvejniecības un akvakultūras sasniegumus pēdējo 25 gadu laikā un apkopot kolektīvu impulsu problēmu risināšanā un iespēju risināšanā, lai nodrošinātu nozares...

Saldūdens akvakultūrai ir milzīgs potenciāls ES un citās pasaules valstīs. Attiecībā uz pasaules pārtikas pieprasījumu zivīm bija otrais augstākais patēriņa līmenis, proti, 27,9 % 2014. gadā. Strauji pieaugs pieprasījums pēc zivju un akvakultūras...

Jūras telpiskās plānošanas (JTP) procesā, pamatojoties uz metodiku, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, tiesību akti un zināšanas par gliemeņu audzēšanas uzņēmējdarbības potenciālu, ir jāpievēršas jūras telpiskās plānošanas (JTP) izveidei un darbībai...

Gliemeņu audzēšana ir ierosināta kā pasākums eitrofikācijas simptomu mazināšanai. Šajā pārskatā, kas sagatavots kā Baltijas jūras nozaru izaugsmes (BBG) projekta darbība, apkopotas pašreizējās zināšanas par gliemeņu audzēšanas ietekmi uz vidi...

Kaitīga aļģu ziedēšana (HAB) atkārtojas Ziemeļeiropā gar Baltijas jūru, Kategatu-Skagerraku, Ziemeļjūras austrumu daļu, Norvēģijas jūru un Barenca jūru. Šīs HAB ir radījušas neregulārus milzīgus zaudējumus akvakultūras nozarei un dažādos veidos...

Ūdensdzīvnieku slimības ir viens no galvenajiem akvakultūras attīstību ierobežojošajiem faktoriem, un tiek prognozēts, ka līdz ar globālajām pārmaiņām slimību parādīšanās palielināsies. Tomēr, lai ārstētu aizvien pieaugošās slimības apstākļos, kad...