Ilgtspējīga saldūdens akvakultūra ES un Ungārijā

Saldūdens akvakultūrai ir milzīgs potenciāls ES un citās pasaules valstīs. Attiecībā uz pasaules pārtikas pieprasījumu zivīm bija otrais augstākais patēriņa līmenis, proti, 27,9 % 2014. gadā. Strauji pieaugs pieprasījums pēc zivju un akvakultūras produktiem, jo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) līdz 2050. gadam plāno aptuveni 9 miljardus cilvēku, kas dzīvo mūsu planētā. Ekonomika jau ir sākusi adaptāciju. Lai gan pasaules akvakultūras produkcija kopš 1990. gada ir palielinājusies no 7 līdz 82 miljoniem tonnu gadā, ES nav vērojams pieaugums, kur var novērot ražošanas stagnāciju aptuveni 1,26 miljonu tonnu apmērā gadā. ES ir potenciāls: piekrastes līnija aptuveni 68 tūkstoši km, 500 tūkstoši dabīgo ezeru utt. Papildus jūras ūdens akvakultūrai ir vairākas saldūdens zivju sugas, piemēram, foreles, karpas vai kaķzivis, kuru ražošanu varētu radikāli palielināt, veicot ieguldījumus, inovācijas un radot daudzas jaunas darbvietas saldūdens nozarē. Maza valsts, Ungārija var parādīt labus piemērus dīķu un intensīvās zivkopības jomā, neraugoties uz to, ka valsts vēl nav pilnībā izmantojusi savu potenciālu. Šo atbalstu varētu pārvaldīt, palielinot dotācijas un citus stimulus investīcijām, inovācijai, sadarbībai un veicināšanai. Jāatalgo arī vērtīgie ekoloģiskie pakalpojumi, ko ik gadu sniedz zivkopji. Tāpēc sāksim rīkoties.