Šajā faktu lapā ir aprakstītas 10 galvenās sugu grupas 2018. gada globālajā akvakultūrā un viena no visstraujāk augošajām sugu grupām: vēžveidīgie. Visu 63 sugu grupu sarindojums 2018. gada globālajā akvakultūrā ir attēlots aizmugurējā daļā. Plašāka...

2020. gada izdevumā “Stāvoklis pasaules zvejniecībā un akvakultūrā” īpaša uzmanība ir pievērsta ilgtspējai. Tas atspoguļo vairākus konkrētus apsvērumus. Pirmkārt, 2020. gadā tiek atzīmēta Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksa (kodekss) divdesmit...

Turpinot FAO tradicionālo akvakultūras reģionālo un globālo pārskatīšanas procesu, 2020. gadā tika sagatavoti seši reģionālie pārskati par akvakultūru, un tie tika publicēti 2021. gadā. Šajā dokumentā sniegts kopsavilkums par šiem sešiem...

Šajā pārskatā ir ziņots par akvakultūras attīstības tendencēm un problēmām laikposmā no 2000. līdz 2018. gadam Eiropas reģionā, aptverot 51 valsti, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstis. 

Šajā dienestu darba dokumentā ir izklāstīti ES akvakultūras ilgtspējīgas attīstības atvērtās koordinācijas metodes (AKM) starpposma novērtējuma rezultāti.  Tā pamatā ir neatkarīgs novērtējuma ziņojums, ko sagatavojuši ārēji konsultanti, kā arī citi...

Šā dokumenta mērķis ir sniegt pārskatu par to, ko Ūdensdzīvnieku alianse, apspriedusies ar ekspertiem visā pasaulē, ir noteikusi par galvenajām jomām, kurās labturības pasākumi ir visvairāk vajadzīgi attiecībā uz akvakultūrā izmantotajiem dzīvniekiem...

Šā ziņojuma mērķis ir novērtēt pašreizējā zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības standartu regulējuma atbilstību, efektivitāti, lietderību, saskaņotību un ES pievienoto vērtību saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm. Šajā novērtējumā...

Šā ziņojuma mērķis ir izpētīt ieguldījumus akvakultūras saimniecībās dažādās dalībvalstīs, lai sniegtu pārskatu par pārrobežu ieguldījumu pašreizējo apmēru un apzinātu šķēršļus un virzītājspēkus, kas ietekmē ieguldījumus.

Šis ziņojums ir kopsavilkums un analīze par diviem intensīvās sadarbības gadiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kopīgu mācīšanos un zināšanu līdzradīšanu Baltijas jūras reģiona projekta ietvaros.

Vidusjūras aizsargājamās jūras teritorijas (AJT) ir svarīgs saglabāšanas instruments. Tā kā akvakultūras nozare turpina augt, tai ir steidzami vajadzīga lielāka attīstības telpa. Ņemot vērā to, ka laba ūdens kvalitāte ir akvakultūras darbību...