Globālās marikultūras ražošanas telpiskā sadalījuma kartēšana

Jūrkopība (jūras un iesāļūdens akvakultūra) pēdējo 20 gadu laikā ir strauji attīstījusies, tomēr publiski pieejamā informācija par marikultūras ražošanas vietu ir niecīga. Lai izprastu ietekmi uz vidi un atsevišķu saimniecību un visas nozares ilgtspēju, joprojām ir svarīgi noteikt, kur notiek marikultūras ražošana. Mēs apkopojām zināmās marikultūras vietas un piemērojām vienkāršu ražošanas un sadales pieeju, lai kartētu atlikušās globālās marikultūras vietas 73 valstīs, izmantojot galvenos faktorus, kas nosaka attālumu līdz krastam un ostām, kā arī zināmo saimniecību vidējo ražīgumu (tonnās). Mūsu karte aptver 96 % no 2017. gadā ziņotās zivju un bezmugurkaulnieku marikultūras produkcijas, bet neietver aļģes, kas veido pusi no pasaules marikultūras produkcijas. Pirmo reizi mēs nodrošinām publiski pieejamu telpisko datubāzi, kurā apkopotas zināmās un aplēstās marikultūras vietas. Mēs apspriežam esošo datu lietderību un ierobežojumus un mūsu modelēšanas pieeju un uzsveram galvenos datu trūkumus un nākotnes problēmas akvakultūras kartēšanā. Mūsu rezultāti ir būtisks resurss marikultūras un vides pētniekiem, taču mēs uzsveram, ka ir vajadzīga standartizēta, uz zemes balstīta globāla telpiskā datubāze, kurā apkopotas akvakultūras atrašanās vietas un saimniecības līmeņa raksturlielumi (piemēram, sugas, ražošanas veids), lai labāk izprastu ražošanas sadalījumu un pienācīgi plānotu turpmāko izaugsmi.