Lai saglabātu aktivitāti un augšanu, saimniecībā audzētu zivju barībā jābūt ievērojamam līmenim (35–50 %) viegli sagremojamiem proteīniem un augstai enerģijai, izmantojot augstas kvalitātes taukus. Izejvielas, kas pieejamas šādu izejvielu ražošanai, ir no trim galvenajām izcelsmes vietām:
I) dārzeņu blakusprodukti no kviešiem, sojas un kukurūzas.
II) zivju milti un eļļa no zivīm un jūras vēžveidīgajiem, lai gan to daļa barībā samazinās.
III) Dažos gadījumos arī sauszemes dzīvnieku ražošanas nozares blakusprodukti, kas ir ļoti uzturvielām bagāti.
Mūsdienās tiek veicinātas ilgtspējīgas barošanas sistēmas, ierobežojot atkarību no zivju miltiem un zivju eļļas no savvaļas krājumiem pārtikas ražošanai, piemēram, veicinot alternatīvu olbaltumvielu sastāvdaļu, piemēram, aļģu vai kukaiņu, vai citu nozaru atkritumu izmantošanu. Tas ir atspoguļots arī 2021.–2030. gada stratēģiskajās vadlīnijās par ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ES akvakultūru.