Filter by
Zinātniskie dokumenti un publikācijas (285)
-
Austeru audzētavas zvejai ar āķu jedām: pārskats par okeanogrāfisko un ekoloģisko mijiedarbību, lai pamatotu turpmākās pētniecības vajadzības, politiku un pārvaldību;
Tā kā pieaug cilvēku skaits un ir jāaizsargā mūsu okeāni no pārzvejas, sabiedrībai ir pienākums iegūt alternatīvus līdzekļus ilgtspējīgam proteīnam. Daudzās valstīs gliemeņu akvakultūra ir strauji attīstījusies, un tā ir nozīmīga olbaltumvielu...
-
Jūras vēja un marikultūras daudzkārtēja diskursa sadalīšana: jauna pieeja, izmantojot mērķtiecīgu SVID analīzi
Piekrastes jūrās visā pasaulē pieaug antropogēnais spiediens, ko izraisa jūrniecības nozares straujā paplašināšanās un piekrastes urbanizācija. Okeāna telpas daudzveidīga izmantošana, kas nozīmē, ka to pašu telpu izmanto vairāki resursu lietotāji, ir...
-
Vērtīgu materiālu atgūšanas no akvakultūras notekūdeņiem potenciāls: Ievads resursu atgūšanai
Akvakultūras notekūdeņi ir kļuvuši par globālu problēmu, jo īpaši ūdens vidē. Akvakultūras nozares ir atkarīgas no ūdens patēriņa un rada lielu notekūdeņu daudzumu. Akvakultūras notekūdeņiem piemīt augstas organisko materiālu un barības vielu...
-
Kaitīga aļģu ziedēšana un to ietekme Ziemeļeiropas piekrastes jūrās
Kaitīga aļģu ziedēšana (HAB) atkārtojas Ziemeļeiropā gar Baltijas jūru, Kategatu-Skagerraku, Ziemeļjūras austrumu daļu, Norvēģijas jūru un Barenca jūru. Šīs HAB ir radījušas neregulārus milzīgus zaudējumus akvakultūras nozarei un dažādos veidos...
-
Nākotne tagad ir: jūras akvakultūra antropocēnā
Tagad akvakultūrā tiek saražots vairāk jūras produktu nekā savvaļas zvejā, un paredzams, ka līdz 2050. gadam šī ražošana vismaz divkāršosies. Jūras akvakultūra, kas pārstāv gandrīz pusi no pasaules produkcijas, palīdzēs ilgtspējīgi barot augošo...
-
Jūrasasara (labraka) un smalkuma (labraka) aprites cikla novērtējums jūras sprostos — no barošanas stacijas līdz ražas novākšanai
Akvakultūra ir saistīta ar ietekmi uz vidi gan vietējā, gan globālā mērogā. Šā pētījuma mērķis bija, izmantojot aprites cikla novērtējuma (LCA) pieeju, noteikt vides karstos punktus, kas saistīti ar dažādu granulāciju zivju barību labrakā un niecīgā...
-
Bioloģiskā akvaponika Eiropas Savienībā: ceļā uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi saskaņā ar jauno ES regulu
Saskaņā ar jauno Komisijas Regulu (ES) 2018/848, kas stāsies spēkā 2022. gada janvārī, akvaponiskos produktus Eiropas Savienībā nevar sertificēt kā bioloģiskus. Ņemot vērā akvaponiskās sistēmas daudzos komponentus, kas ietver augu audzēšanu...
-
Klimata pārmaiņu ietekmes uz gliemju akvakultūru modelēšana piekrastes apdzīvošanas sistēmā: Kritisks novērtējums
Prognozēšana par klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras akvakultūras ražošanu ir kļuvusi par svarīgu pētniecības uzdevumu, kas prasa ņemt vērā neobjektivitāti un nenoteiktību, ko rada okeāna klimata modeļi piekrastes teritorijās, kā arī apsvērt kultūras...
-
Algu ražošanas nozares pašreizējais stāvoklis Eiropā: Jaunā zilās bioekonomikas nozare
ES bioekonomikas stratēģijas mērķis ir atbalstīt ES biorūpniecības nozaru ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību, vienlaikus radot darbvietas, inovāciju un pakalpojumus. Neraugoties uz aļģu biomasas vērtības ķēdes atzīto potenciālu, joprojām trūkst...
-
Sākotnējs novērtējums par netiešo ietekmi uz akvakultūras sugu veselību un labturību Skotijā Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laikā
Covid-19 izraisīja pēkšņas izmaiņas cilvēku darbībā, galvenokārt tāpēc, ka bija jāveic ierobežojoši pasākumi vīrusa apspiešanai. Mēs novērtējam sākotnējos pierādījumus par ietekmi uz dzīvnieku veselību un labturību Skotijas akvakultūrā, kas ir...