Algu ražošanas nozares pašreizējais stāvoklis Eiropā: Jaunā zilās bioekonomikas nozare

ES bioekonomikas stratēģijas mērķis ir atbalstīt ES biorūpniecības nozaru ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību, vienlaikus radot darbvietas, inovāciju un pakalpojumus. Neraugoties uz aļģu biomasas vērtības ķēdes atzīto potenciālu, joprojām trūkst zināšanu par aļģu ražošanas dimensiju, spēju, organizāciju un struktūru Eiropā. Šajā pētījumā ir izklāstīti un analizēti rezultāti, kas gūti, veicot visaptverošu kartēšanu un detalizētu aļģu ražošanas raksturojumu Eiropas mērogā, ietverot makroaļģes, mikroaļģes un cianobaktērijas Spirulina. Šajā darbā tika kartētas 447 aļģu un Spirulinas ražošanas vienības, kas izvietotas 23 valstīs, un tas ir nozīmīgs papildinājums paziņotajam aļģu ražotājvalstu skaitam. Vairāk nekā 50 % no šiem uzņēmumiem ražo mikroaļģes un/vai Spirulina. Makroaļģu ražošana joprojām ir atkarīga no ieguves no savvaļas krājumiem (68 % no makroaļģu ražošanas vienībām), bet makroaļģu akvakultūra (uz sauszemes un jūrā) attīstās vairākās Eiropas valstīs, kas pašlaik veido 32 % no makroaļģu ražošanas vienībām. Francija, Īrija un Spānija ir trīs lielākās valstis attiecībā uz makroaļģu ražošanas vienību skaitu, savukārt Vācija, Spānija un Itālija ir trīs lielākās valstis attiecībā uz mikroaļģēm. Spirulinas ražotāji galvenokārt atrodas Francijā, Itālijā, Vācijā un Spānijā. Aļģu un spirulīnas biomasa galvenokārt tiek novirzīta ar pārtiku un ar pārtiku saistītiem lietojumiem, tostarp augstvērtīgu produktu ieguvei uztura bagātinātājiem un riekstus. Aļģu ražošanu Eiropā joprojām ierobežo virkne tehnoloģisku, regulatīvu un ar tirgu saistītu šķēršļu. Tomēr šā pētījuma rezultāti uzsver, ka Eiropas aļģu nozarei ir ievērojams ilgtspējīgas attīstības potenciāls, ja vien tiek risinātas atzītās ekonomiskās, sociālās un vides problēmas.