Jūras vēja un marikultūras daudzkārtēja diskursa sadalīšana: jauna pieeja, izmantojot mērķtiecīgu SVID analīzi

Piekrastes jūrās visā pasaulē pieaug antropogēnais spiediens, ko izraisa jūrniecības nozares straujā paplašināšanās un piekrastes urbanizācija. Okeāna telpas daudzveidīga izmantošana, kas nozīmē, ka to pašu telpu izmanto vairāki resursu lietotāji, ir kļuvusi par vienu stratēģiju, lai risinātu telpiskos konfliktus, ko rada pieaugošais izmantošanas blīvums. Ierosinātais atkrastes vējparku (AVP) un marikultūras (MAQ) daudzveidīgs izmantojums ir viens no visvairāk pētītajiem šādas potenciāli simbiotiskas saiknes piemēriem. Divdesmit gadus ilgušā publiskā un akadēmiskā diskursa rezultātā ir veikti daudzi pētījumi par dažādiem šīs konkrētās kombinācijas aspektiem. Tomēr ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” jaunākajos pētniecības projektos ir konstatēti vairāki pastāvīgi šķēršļi nepārtrauktai daudzējāda lietojuma attīstībai. Iepriekšējais un pašreizējais publiskais diskurss ir radījis situāciju, kurā tehnoloģiskā gatavība ir apsteigusi sabiedrības vēlmi, un šā diskursa dalībnieku izcelsmes un uztveres daudzveidība bieži sarežģī diskusiju. Šā pētījuma mērķis ir izkliedēt standarta diskursu par AVP un marikultūras daudzējādu izmantošanu, izmantojot mērķtiecīgu SVID analīzes pieeju, kuras pamatā ir ieinteresēto personu zināšanas. Šī pieeja atklāj divus atšķirīgus vēstījumus, kuru pamatā ir sociāli un ekonomiski apsvērumi. No tā mēs izstrādājam īpaši pielāgotu ieteikumu kopumu politikas veidotājiem, regulatoriem, finansēšanas aģentūrām, uzņēmumiem un pētniekiem.