Īrija

Audzēto sugu veids

Ēdamgliemenes (Mytilus spp.), Atlantijas laši (salmo salar), Oyster (dažādas sugas), foreles un ūdensaugi.

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA; 2022. GADS, ZZTEK; Īrija, personīgais koss, 2023. gada 16. janvāris}

Ražošanas metodes veids

Saskaņā ar Eurostat datiem 2 021,99 % Īrijas produkcijas bija jūrā un iesāļūdenī, bet tikai 1 % — saldūdenī. Tika izmantotas šādas galvenās ražošanas metodes:

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

• Pārtikas redzējuma stratēģija 2030. gadam: Tās redzējums ir tāds, ka Īrija nākamajā desmitgadē kļūs par pasaules līderi ilgtspējīgu pārtikas sistēmu (SFS) jomā. Stratēģijā ir izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam panākt oglekļneitrālu pārtikas sistēmu ar pārbaudāmu progresu līdz 2030. gadam, ietverot emisijas, ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību. Stratēģijā arī paredzēts, ka jūras produktu nozare turpinās virzību uz ilgtspējīgu ekonomikas un vides attīstību, rūpīgi pārvaldot jūras zvejniecības un akvakultūras izmantošanu.
• Stratēģija “Pārtika — 2025. gads”: Ir desmit gadu (2016–2025) stratēģija Īrijas lauksaimniecības pārtikas nozares attīstībai, tostarp jūras produktu ražošanai un akvakultūrai. Mērķis ir nodrošināt, ka lauksaimniecības pārtikas nozare līdz 2025. gadam maksimāli palielina savu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un eksportā vidiski ilgtspējīgā veidā.

^{Avots: MNSPA}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

Akvakultūra Īrijā ir attīstījusies no māju ražošanas nozares 20. gadsimta 80. gados, kas tagad saražo aptuveni 40,000 tonnu augstvērtīgu zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu, vienlaikus tieši nodarbina aptuveni 1800 cilvēku, galvenokārt lauku apvidos. 2021. gadā akvakultūras vērtība bija aptuveni 175 miljoni EUR, un tā sniedz būtisku ieguldījumu valsts jūras produktu ražošanā un pārtikas nodrošinājumā. Lai gan okeāna ekonomika kopš 2008. gada ir uzaugusi augšupejošā trajektorijā salīdzinājumā ar 2018. gadu, Īrijas okeāna ekonomikas apgrozījums 2019. gadā samazinājās par 7 %, galvenokārt atspoguļojot samazinājumu kuģniecības, tūrisma un jūras produktu nozarēs. Globālās ekonomikas norises, kas visvairāk ietekmēs Īrijas okeāna ekonomikas sniegumu gan īstermiņā, gan vidējā termiņā: Covid, Brexit un pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Īrijas okeāna ekonomikas radītā netiešā saimnieciskā darbība ir divreiz lielāka par tiešo ieguldījumu. 

^{Avots: MNSPA}

Problēmas un iespējas

^{Avots: MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

Desmit gados no 2011. līdz 2020. gadam uzņēmumu skaits svārstījās no 279 līdz 306, un darbinieku skaits 2020. gadā bija 1,849. 

^{Avots: MNSPA}

• Akvakultūru galvenokārt reglamentē ar 1997. gada Zvejniecības (grozījumu) likumu, 1998. gada Zvejniecības un piekrastes (grozījumu) likumu un 2001. gada Zvejniecības (grozījumu) likumu.
• 2006. gada Jūras zvejniecības un jūras jurisdikcijas likums
• 1998. gada noteikumi par akvakultūru (licences piemērošana) ar grozījumiem
• 1933. gada Piekrastes likums ar grozījumiem 

Informāciju var iegūt akvakultūras un piekrastes pārvaldībā.

• Īrijas Lauksaimnieku asociācija (IFA)
• Īrijas lašu audzētāju asociācija (ISGA)
• Īrijas čaulgliemju asociācija (ISA)
• Irish Trout Growers Group (ITGG)