Plēsēju klātbūtnes pagaidu mainīgums ap zivju audzētavu Vidusjūras ziemeļrietumu daļā

Pēdējā laikā akvakultūra ir radījusi interesi visā pasaulē sakarā ar savvaļas krājumu pārmērīgu izmantošanu apvienojumā ar pieaugošo starptautisko pieprasījumu pēc zivīm un jūras produktiem. Savvaļas zivis, kas piesaistītas jūras zivju audzētavām, kopā ar saimniecībā audzēto zivju klātbūtni ir spēcīgi plēsēju pievilinātāji, kas parasti barojas no līdzīgiem vai identiskiem zivju krājumiem dabā. Šajā 9 gadu pētījumā pirmo reizi Vidusjūras ūdeņos ir aprakstīta zīdītāju un putnu plēsēju pagaidu mainība piekrastes zivju audzētavā. Kopumā uz vietas tika pavadīti 99 mēneši (1062 dienas 36 secīgās sezonās). Pārbaudot šā pētījuma rezultātus, ir skaidrs, ka sugas kā jūrasgaiļi, kurgi, flakoni, delfīni un pelēkie heroni (ko uzskata par tādiem, kas rada ekonomiskus zaudējumus akvakultūrā tiešu plēsēju dēļ) regulāri mijiedarbojas ar zivju audzētavu. Lai gan pudeļu delfīni un pelēkie heroni nebija vissvarīgākie no visām plēsēju sugām, plēsonīga mijiedarbība ar zivju audzētavu, šķiet, palielinās regularitāte. Vēl viens novērotais rezultāts ir pudeļu delfīnu pievilcība, ko izraisa ieguves darbības zivju audzētavā. Zivju audzētava piedāvā alternatīvu pārtikas avotu plēsējiem; medības zivjaudzētavās parasti prasa mazāku plēsēja piepūli, un tās kļūst par pievilcīgāku iespēju nekā savvaļas zivju medīšana plašā areālā. Šā pētījuma laikā tika regulāri novērota individuāli identificēta delfīnu barošana ar izmestām zivīm no zivjaudzētavas strādniekiem ieguves darbību laikā, tādējādi atbalstot iespēju, ka daži indivīdi ir pieraduši pie šīs pārtikas piegādes. Pamatojoties uz šajā dokumentā sniegtajiem pierādījumiem, ir ieteicams ņemt vērā šā pētījuma rezultātus gan akvakultūras nozares, gan jūras zīdītāju populāciju pārvaldības stratēģijās.