Sabiedrības vēlmes attiecībā uz politikas intervenci, lai aizsargātu sabiedrības veselību no jūrniecības darbībām: 14 Eiropas valstu pētījums

Jūras ekosistēmas nodrošina plašu preču un pakalpojumu klāstu, kas tieši un netieši dod labumu ekonomikai un atbalsta cilvēku veselību un labklājību. Tomēr šīs ekosistēmas ir neaizsargātas pret antropogēnām ietekmēm, piemēram, klimata pārmaiņām, piesārņojumu un dzīvotņu iznīcināšanu. Eiropas Savienība (ES) atzīst zilās ekonomikas nozīmi darbvietu nodrošināšanā un ekonomikas izaugsmes veicināšanā, jo ES integrētā jūrlietu politika ir starpnozaru satvars, kurā tiek pārvaldītas un koordinētas jūrniecības darbības. Ilgtspēja ir viens no galvenajiem principiem, kas nodrošina, ka tādas nozares kā akvakultūra un atkrastes vēja enerģija, kas paredzētas izaugsmei, attīstās tā, lai negatīvi neietekmētu jūras vides veselību. Tomēr pašlaik maz tiek apsvērts, kā šīs darbības varētu ietekmēt sabiedrības veselību. Pašreizējā pētījumā tika izmantoti 14 Eiropas valstu apsekojuma dati, lai izpētītu sabiedrības viedokli par šiem jautājumiem, galvenokārt pievēršoties 10 jūrniecības darbībām, īpašu uzmanību pievēršot piecām darbībām, kas saistītas ar ES 2012. gada zilās izaugsmes stratēģiju. Respondenti atzinīgi novērtēja saikni starp šīm jūrniecības darbībām, vides aizsardzību un sabiedrības veselību, kā arī iespējamos kompromisus. Priekšrokas došana politikas intervencei, lai aizsargātu sabiedrības veselību no dažādām darbībām, tika prognozēta, ņemot vērā gan jūras kontaktus (nodarbinātība jūras nozarē, atpūtas pasākumi), gan sociāldemogrāfiskos (politiskā attieksme, dzimums, vecums) mainīgos lielumus, kas varētu palīdzēt turpmākai iesaistei un komunikācijas iniciatīvām. Tomēr būtiskas atšķirības, kas novērotas starp valstīm attiecībā uz politikas preferencēm dažādām darbībām, brīdina, ka nevajadzētu vispārināties attiecībā uz Eiropas iedzīvotājiem kopumā.