Filter by
Zinātniskie dokumenti un publikācijas (285)
-
Lašu audzēšanas mirstības modeļu analīze, izmantojot ikdienas sprosta reģistrāciju
Šajā pētījumā aprakstīti mirstības modeļi un pētīti mirstības izmaiņu avoti komerciālās lašu audzēšanas jūras fāzē. Pētījums ietvēra dienas mirstības datus par 21 miljonu lašu krājumu un ieguvi desmit inkubatoros 136 zivju grupās (zivis tajā pašā...
-
Lašu audzēšanas mirstības modeļu analīze, izmantojot ikdienas sprosta reģistrāciju
Šajā pētījumā aprakstīti mirstības modeļi un pētīti mirstības izmaiņu avoti komerciālās lašu audzēšanas jūras fāzē. Pētījums ietvēra dienas mirstības datus par 21 miljonu lašu krājumu un ieguvi desmit inkubatoros 136 zivju grupās (zivis tajā pašā...
-
Jaunākās tendences zinātnē un jaunumi saistībā ar klimata pārmaiņu draudiem akvakultūrā un pielāgošanās tai
Pārtikas ražošana ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem, taču tā ir arī neaizsargāta pret stresa faktoriem, kas ir labi dokumentēti lauksaimniecībā un zivsaimniecībā. Tagad uzmanība tiek pievērsta strauji augošajai akvakultūras...
-
Probiotika var būtiski mazināt saldūdens zivju saimniecību ietekmi uz vidi
Probiotikas saldūdens zivkopībā var lietot kā vienu vai vairākus maisījumus. Sagaidāmie ieguvumi no probiotikām ir slimību profilakse, uzlabota augšana un barības pārveides parametri, piemēram, barības konversijas koeficients (FCR) un specifiskais...
-
Atkrastes akvakultūra kā pielāgošanās klimata pārmaiņām piekrastes teritorijās: jūras virsmas temperatūras tendences Vidusjūras rietumu daļā
Pašlaik tiek lēsts, ka laikposmā no 1985. līdz 2006. gadam Vidusjūras virsmas sasilšana desmitgadē ir bijusi
-
Kumulatīvi klimatiskie stresori jūras akvakultūrā: Covid-19 papildu ietekme uz Spānijas marikultūru
Jūras akvakultūra izmanto jūras ekosistēmu pakalpojumus, lai ražotu preces, kas var būt svarīgas no pārtikas nodrošinājuma viedokļa. Tomēr šī darbība ir pakļauta vairākiem stresa faktoriem, piemēram, tiem, ko izraisa globālās klimata pārmaiņas. Covid...
-
Sabiedrības veselības riska pārvaldība Covid-19 pandēmijas laikā, jauni grozījumi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā, lai apmierinātu zvejnieku vajadzības
Nesenā Covid-19 ārkārtas situācija ir ietekmējusi ekonomikas sniegumu visās nozarēs, un zvejniecības un akvakultūras nozare nav kļuvusi nepievilcīga. Nepieciešamība aizsargāt pret riskiem vienmēr ir bijusi ekonomikas dalībnieku galvenā, taču Covid-19...
-
Sabiedrības vēlmes attiecībā uz politikas intervenci, lai aizsargātu sabiedrības veselību no jūrniecības darbībām: 14 Eiropas valstu pētījums
Jūras ekosistēmas nodrošina plašu preču un pakalpojumu klāstu, kas tieši un netieši dod labumu ekonomikai un atbalsta cilvēku veselību un labklājību. Tomēr šīs ekosistēmas ir neaizsargātas pret antropogēnām ietekmēm, piemēram, klimata pārmaiņām...
-
Ģenētiskās daudzveidības un genomisko pazīmju izpēte attiecībā uz inkubatoru izraisītu evolūciju Gilthead jūrasbremā (Sparus aurata) populācijās
Lai palielinātu audzēto zivju produktivitāti, kvalitāti un labturību, akvakultūras nozarei savlaicīgi ir svarīgi noteikt pieradināšanas ģenētisko bāzi zivju sugām. Šā pētījuma mērķis ir izpētīt lielā mērā nezināmu akvakultūras izraisītu jūrasputnu...
-
Zivju akvakultūra atklātā jūrā: Lielas cerības jūrā
Jūras akvakultūra pēdējos gados ir pieaugusi, un jūrā tiek pārvietots arvien lielāks skaits jūras zivju sugu. Sākotnēji prognozes par atkrastes akvakultūras priekšrocībām salīdzinājumā ar piekrastes lauksaimniecību tika veiktas bez pietiekamiem...