Kipra

Audzēto sugu veids

Jūras plaudis (Sparus aurata), jūrasasaris(Dicentrarchus labrax), megre (Argyrosomus regius), trušu zivis (Siganus rivulatus), pandora(Pagellus erythrinus), sarkanais jūraskarūss (Pagrus pagrus), Japannese bream (Pagrus major), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), storegas (Acipenser baeri) un jūras garnele (P. indicus & P. vannamei).

^{Avots: 2023. gada Zivsaimniecības un jūras pētniecības departaments, DFMR}

Ražošanas metodes veids

Kiprā 2022. gadā ražošana gandrīz pilnībā notika jūras ūdeņos, galvenokārt izmantojot sprostus un — nelielā procentos — dīķos. Saldūdenī, tvertnēs un sacensībās audzētās produkcijas apjoms bija nenozīmīgs.

^{Avots: 2025. GADS, EUMOFA}

^{Avots:  2024. GADS, EUMOFA; 2023. GADA DFMR}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

• Valdības politikas mērķis akvakultūras nozarē ir ilgtspējīga un vides ziņā līdzsvarota akvakultūras attīstība, lai maksimāli palielinātu tās ieguldījumu iekšzemes zivju ražošanā saskaņā ar vietējo un starptautisko tirgu vajadzībām un nodrošinot augstas kvalitātes un higiēnas produktus, kas atbilst patērētāju vēlmēm.
• Turpināt veicināt, atbalstīt un uzraudzīt nozares turpmāko attīstību, īpašu uzmanību pievēršot atkrastes akvakultūrai. Šāda prakse nodrošina mazāku ietekmi uz vidi un labu jūras vides stāvokli.

^{Avots: MNSPA; 2021. GADS, DFMR}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• Akvakultūra Kiprā veido aptuveni 85 % no Kipras kopējās zivsaimniecības produkcijas gan daudzuma, gan vērtības ziņā, nodrošinot aptuveni 350 pilna laika tiešo darbvietu un palīdzot radīt simtiem citu papildu profesiju. Akvakultūra ir neatņemama un ļoti svarīga Kipras zivsaimniecības nozares un plašākās valsts lauku ekonomikas daļa. Šī darbība ir bijusi visstraujāk augošā primārās pārtikas ražošanas nozare Kiprā pēdējo 15 gadu laikā.
• Akvakultūras produkti ir trešais vissvarīgākais produkts eksporta vērtībā no plašākas Kipras primārās ražošanas nozares pēc kartupeļiem un citrusaugļiem, tādējādi ievērojami samazinot Kipras negatīvo tirdzniecības bilanci attiecībā uz zivsaimniecības produktiem. Jūras akvakultūra veido vairāk nekā 99 % no kopējās valsts akvakultūras produkcijas, un tai ir arī vislielākais izaugsmes potenciāls. Savukārt saldūdens akvakultūru ierobežo samazinātā saldūdens pieejamība un augstās darbības izmaksas, kas saistītas ar ūdens recirkulācijas sistēmu ieviešanu.
• Turklāt Kipra ir viena no piecām lielākajām ES valstīm akvakultūras ieguldījuma ziņā zivsaimniecības ražošanā.

^{Avots: MNSPA; 2021. GADA DFMR}

Problēmas un iespējas

^{Avots: MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

3 jūras hidroakumulācijas, 1 garneļu izaudzēšanas/Hatchery Unit, 9 jūras piekrastes vienības, 8 piekrastes saldūdens akvakultūras vienības.

350 darbinieki

^{Avots: MNSPA}

• 2000. gada Akvakultūras likums līdz 2010. gadam
• Akvakultūras (vispārīgie) noteikumi no 2002. gada līdz 2010. gadam
• Ūdens piesārņojuma kontrole (ūdens kvalitāte gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu gadījumā), 2001. gada Rīkojums (P.I. Nr. 9/2001)
• Ūdens piesārņojuma kontrole (saldūdens kvalitātes standarti zivju dzīvības saglabāšanai), 2001. gada Rīkojums (P.I. Nr. 10/2001)
• Dzīvnieku veselības likums, 2001. gads (Likums Nr. 109(I)/2001)  

Akvakultūras darbību reglamentē arī attiecīgie citu tiesību aktu, piemēram, Vides iestādes, noteikumi par vides stāvokļa un kvalitātes aizsardzību, kā arī veterinārie dienesti un dzīvnieku aizsardzības un labturības dienesti sabiedrības veselības un lauksaimniecības organismu veselības un labklājības jautājumos.

 Kipras Marikultūras asociācija