Rumānija

Audzēto sugu veids

Karpas (dažādas sugas), foreles (dažādas sugas), Misissippi padārzivis (poliodona spathula), Sturgeon (dažādas sugas).

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA; 2022. GADS}

Ražošanas metodes veids

Saskaņā ar Eurostat datiem akvakultūras darbība Rumānijā aprobežojas ar saldūdens audzēšanu. Ražošana pilnībā sastāv no dīķiem.

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA}

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

Pēdējā laikā ekstensīvas zivjaudzētavas ir kļuvušas daudzfunkcionālas, sniedzot tādus pakalpojumus kā ekoloģiskais tūrisms, atpūtas zveja un izglītojoši pasākumi, kas saistīti ar zināšanām par ūdens bioloģisko daudzveidību un tās aizsardzību. Pastāv tendence dažādot un paplašināt pašreizējo akvakultūras darbību klāstu.

^{Avots: Eirozivs}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• Akvakultūras ražošanas pieaugumu var skaidrot ar lielo vai daļēji intensīvo karpu ražošanu polikultūrā.
• Rumānijas akvakultūrā jaunu sugu, piemēram, storveidīgo zivju, ražošana joprojām ir zema.
• Salmonicultura ir nozare, kas pastāvīgi attīstās. Pašlaik salmonicola audzētavu Rumānijā galvenie objekti ir šādas sugas: varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss), brūnās foreles (Salvelinus fontinalis) un vietējās foreles (Salmo trutta fario).
• Jūras akvakultūra ir salīdzinoši nesen attīstījusies Melnajā jūrā un jo īpaši Rumānijas piekrastē.
• Attiecībā uz sadalījumu pa attīstības reģioniem jānorāda, ka 2019. gadā lielāko saražotās produkcijas daļu veido Ziemeļaustrumu attīstības reģions, kurā ir 29 % no kopējā valsts ražošanas apjoma, kam seko dienvidu, dienvidaustrumu, ziemeļrietumu un centra attīstības reģioni, kuru īpatsvars ir no 9 % līdz 21 %. Ļoti nelielā ražošanas daļa dienvidrietumu un Bukarestes-Ilfovas reģionā ir saistīta ar to, ka lielākā daļa zvejas iekārtu galvenokārt ir atpūtas lauksaimnieki.
• Zvejas un akvakultūras produktu patēriņš ir daudz zemāks par ES vidējo rādītāju. Rumānijas mājsaimniecību patēriņā dominē dzīvas/svaigas zivis, kam seko saldētas zivis un marinēti un gatavi produkti. Četras galvenās vēlamās sugas ir foreles, karpas, makreles un lasis. 

^{Avots: MNSPA}

Problēmas un iespējas

^{(Informācijas avots: Eurofish & MNSPA)}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

2018. gadā 504 uzņēmumi un 2231 darbinieks.

^{Avots: Eirozivs}

• Likums Nr. 192 “Par dzīviem ūdens resursiem, zivsaimniecību un akvakultūru”
• Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 23/2008 par zivsaimniecību un akvakultūru (kas papildināts un grozīts ar Likumu Nr. 317/2009)
• Rīkojums Nr. 332/2008 par akvakultūras ražošanas vienību reģistrāciju Akvakultūras vienību reģistrā un akvakultūras licences izsniegšanu  

• Akvakultūras licence
• Akvakultūras objektu reģistrs