Klusā okeāna austeru (Crassostrea gigas) izaugsmes modelēšana un atkrastes akvakultūras rādītāji Eiropā klimata pārmaiņu nenoteiktības apstākļos

Lai gan akvakultūras attīstība Eiropā ir ļoti svarīga Eiropas Savienības (ES) zilās izaugsmes stratēģijai, pēdējās desmitgadēs tā ir stagnējusi, lielā mērā tāpēc, ka starp iespējamiem lietojumiem ir liela konkurence par teritoriju piekrastes piekrastes zonā un trūkst skaidru prioritāšu, politikas un plānošanas ES un valstu mērogā. Plašai jūras teritoriālajai plānošanai, tostarp akvakultūrai iedalīto zonu noteikšanai, ir vajadzīgi telpiskie dati attiecīgajā plašajā teritoriālajā mērogā, kas nav viegli pieejami, kā arī paraugprognozes, lai novērtētu klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi. Lai virzītu Klusā okeāna austeru (Crassostrea gigas) dinamisko enerģijas budžeta izaugsmes modeli, izmanto dienas hlorofils-a, ūdens temperatūra, sāļums un pašreizējais ātrums no jūras ekosistēmas modeļa, kas aptver Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu, Ziemeļjūru un Vidusjūru (Eiropas POLCOMS-Ersem modeļa konfigurācija). Platības, kas lielākoties piemērotas augšanai, tika noteiktas, izmantojot robežvērtības pielaides diapazonu maskēšanu, ko piemēro, izmantojot iepriekš minētos modeļa mainīgos lielumus, kā arī batimetrijas datus. Austeru izaugsmes laikrindas tika pārveidotas vienkāršotos rādītājos, kas ir nozīmīgi nozarei (piemēram, laiks līdz tirgus daļai), un kartētas. Papildus gadsimta sākuma rādītāju kartēm tika veikta arī modelēšana un kartēšana divām pretrunīgām klimata pārmaiņu prognozēm gadsimta beigās, ievērojot reprezentatīvus koncentrācijas ceļus 4.5. un 8.5. Jomas, kurās konstatēts labs austeru izaugsmes potenciāls gan tagad, gan nākotnē, tika sīkāk novērtētas, ņemot vērā to klimatnoturību (t. i., kurās austeru izaugsmes prognozes ir salīdzināmas starp dažādiem nākotnes klimata scenārijiem). Vairāki apgabali Eiropā tika uzsvērti kā prioritāras teritorijas Klusā okeāna piekrastes austeru audzēšanas attīstībai, tostarp piekrastes ūdeņi gar Francijas Atlantijas okeānu, Ziemeļjūras dienvidu daļu, Skotijas rietumu daļu un Īriju. Ziemeļrietumāfrikā tika konstatēts arī liels potenciālais izaugsmes “karstais punkts”, kas saistīts ar vēsu un produktīvu piekrastes zonu. Šeit ierosinātais satvars piedāvā elastīgu pieeju, lai iekļautu plašu ekoloģiskās ielaides datu klāstu, klimata un ekosistēmu modeļu scenārijus, ar akvakultūru saistītus modeļus, interesējošās sugas, rādītāju veidus un pielaides robežvērtības. Tiek ierosināts šādu informāciju iekļaut plašākos telpiskajos novērtējumos un plānošanā, kā arī turpmākos sociālekonomiskos un vides datus.