Vienkāršs modelis čaulgliemju audzēšanas apgabaliem, pamatojoties uz slimību introdukcijas un izplatības risku

Eiropas Savienības Padomes Direktīvā 2006/88/EK ir noteikts, ka uz visiem akvakultūras ražošanas uzņēmumiem attiecas uz risku balstīta uzraudzība (RBS) attiecībā uz sarakstā norādītām ūdensdzīvnieku slimībām. Tā pamatā ir resursu efektīva izmantošana augsta riska saimniecību kategorijām, dzīvnieku veidiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Lai izpildītu šo prasību, zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzētavas jāsarindo atbilstoši to slimību ievazāšanas un izplatīšanās riskam. Mēs piedāvājam metodi, kā klasificēt gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanas teritorijas, pamatojoties uz slimības ievazāšanas un izplatīšanās risku, un parādām, kā šī pieeja tika piemērota 45 gliemju audzēšanas apgabalos Anglijā un Velsā. Riska modelim tika izmantoti desmit parametri, kas tika sagrupēti četrās riska tēmās, pamatojoties uz saistītiem patogēnu pārnešanas ceļiem: I) dzīvu dzīvnieku pārvietošana, ii) pārnese pa ūdeni, iii) īslaicīga mehāniskā izplatīšanās (putni) un iv) mehāniskā izplatīšanās lielos attālumos (kuģi). Svērumi (ko nosaka ekspertu zināšanas) tika piemēroti gan atsevišķiem parametriem, gan riska tematiem, ko ievada un izplata, lai atspoguļotu to relatīvo nozīmi. Tika izstrādāts izklājlapas modelis, lai noteiktu kvantitatīvus vērtējumus par patogēnu ievazāšanas risku un patogēna izplatīšanās risku katrā gliemju audzēšanas zonā. Šie rādītāji tika izmantoti, lai neatkarīgi sarindotu teritorijas, kurās pastāv introdukcijas risks un izplatīšanās risks. Tika noteiktas robežvērtības, lai noteiktu riska kategorijas (zemas, vidējas un augstas) introducēšanai un izplatīšanai, pamatojoties uz riska rādītājiem. Tika apvienotas katras teritorijas introdukcijas un izplatības riska kategorijas, lai nodrošinātu vispārējas riska kategorijas, kas būtu pamatā uz risku balstītai uzraudzības programmai, kura vērsta uz teritorijas līmeni. Piemērojot kombinēto riska kategoriju noteikšanas sistēmu attiecībā uz introdukcijas un izplatīšanās risku, kas ierosināts Eiropas Komisijas vadlīnijās par uz risku balstītu uzraudzību, attiecīgi 4, 10 un 31 joma tika klasificētas kā augsta, vidēja un zema riska jomas.