Itālija

Audzēto sugu veids

Vidusjūras ēdamgliemenes (Mytilus galloprovinvialis), Manilas gliemenes (Ruditapes philippinarum), Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), lašu dzimtas zivis (vairākas sugas), Gilthead seabram (Sparus aurata), Eiropas labraks (Dicentrarchus labrax), Meagre (Argyrosomus regius), Carps (vairākas sugas), Sturgeons (vairākas sugas), zutis (Anguilla anguilla), kaķu zivis (Ameiurusmelas, A. punctatus).

^{Avots: 2021. gads — Akvakultūras datu vākšana, Regula (EK) Nr. 762/2008}

Ražošanas metodes veids

2021. gadā 69,7 % Itālijas produkcijas tika saražoti jūrā un iesāļūdenī un 30,3 % — saldūdenī. Tika izmantotas šādas galvenās ražošanas metodes:

^{Avots: 2021. gada Akvakultūras datu vākšana, Regula (EK) Nr. 762/2008; 2023. GADS, EUMOFA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

NSPA 2021.–2027. gadam (Valsts stratēģiskais plāns akvakultūrai 2021.–2027. gadam) ir noteiktas 8 prioritātes un 4 galvenie mērķi (MO) Itālijas akvakultūras attīstībai saskaņā ar Eiropas stratēģijām “Zaļais kurss”, “No lauka līdz galdam”, “Bioloģiskā daudzveidība” un “Stratēģiskās vadlīnijas ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai ES akvakultūrai 2021.–2030. gada periodam” (COM(2021) 236 final). 

Itālijas administrācijas noteiktās prioritātes ir šādas:

1. bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;
2. koordinēta jūras telpiskā plānošana;
3. dzīvnieku veselību un labturību;
4. zinātniskā pētniecība un digitalizācija;
5. patērētāju informētība un sociālā pieņemamība;
6. stiprināt reģionālo pārvalžu stratēģisko nozīmi;
7. sabiedrības virzīta vietējā attīstība; 8) starptautiskā sadarbība.

Četri galvenie mērķi, kas jāsasniedz: 

1. MO1 “Institucionālo spēju stiprināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana”;
2. MO2 “Akvakultūras attīstības un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšana, izmantojot koordinētu telpisko plānošanu un palielinot teritorijas potenciālu”;
3. MO3 “Akvakultūras ražošanas konkurētspējas veicināšana”;
4. MO4 “Veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus operatoriem un uzlabot akvakultūras produktu tirgus organizāciju”.  

^{Avots: NSPA 2021.–2027. GADAM}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• Saskaņā ar Eurostat datiem (2020) Itālija 2019. gadā veidoja 11,3 % no ES akvakultūras produkcijas apjoma, ierindojoties ceturtajā vietā pēc Spānijas, Francijas un Grieķijas.
• Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem 2018. gadā akvakultūra samazinājās par -3 % no kopējiem ienākumiem. Darbības izmaksas palielinājās par + 10 %, tāpat kā darbaspēka izmaksas. Tā rezultātā bruto pievienotā vērtība (BPV) samazinājās par 11 %. 2018. gadā gandrīz visi Itālijas reģioni izsludināja lielāko daļu uzaicinājumu saņemt atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) saistībā ar 2.48. pasākumu “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā”. Tas parādīja nozares vēlmi strādāt galvenokārt vertikālās integrācijas jomā, ieguldot pārveides darbībās, kā arī jaunos tirgvedības un vērtības ķēdes integrācijas veidos.
• Itālijā akvakultūras ražošanā, kurā dominē ierobežots skaits sugu, piemēram, ēdamgliemenes, manilas gliemenes, varavīksnes foreles, jūrasasaris un jūraskarūsas, tiek praktizēta dažādās vidēs ar atšķirīgu tehnoloģiskā progresa pakāpi, un tai raksturīga lauksaimniecības prakse, kas cieši saistīta ar vietējām tradīcijām, piemēram, “vallicoltura” un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšana lagūnu vidē.
• Ražošanas dažādošanas trūkums ir atzīts par vienu no nozares vispārējās nestabilitātes cēloņiem, jo palielinās iekšējā komerciālā konkurence no nepārstāvētiem vai nepietiekami pārstāvētiem produktiem un pieaug to imports.
• Pārtikā lietojamo olu ražošana ir ļoti svarīga arī Itālijā. Storu olas (kaviārs), lašu olas un mulļu olas.
• Bioloģiskās akvakultūras produktu patēriņš ir ārkārtīgi ierobežots, jo trūkst informācijas par produktiem un ražošanas procesiem, trūkst bioloģiski sertificētu mazuļu un ir augstas sertifikācijas izmaksas. 

^{Avots: NSPA 2021.–2027. GADAM}

Problēmas un iespējas

^{Avots: NSPA 2021.–2027. GADAM}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

2021. gadā 504 uzņēmumi (679 aktīvas ražotnes); kopējā nodarbinātība nozarē 2017. gadā bija 48488. 

^{Avots: NSPA 2021.–2027. GADAM}

• Likumdošanas pilnvaras akvakultūras jomā ir piešķirtas reģioniem, savukārt valsts ir atbildīga par valsts plānošanu un reģionālās politikas koordinēšanu.
• 1992.gada 5. februāra Likums Nr. 102 par akvakultūru (grozīts ar 2001. gada 27. marta Likumu Nr. 122)
• 2001.gada 18. maija Likumdošanas dekrēts Nr. 226, ar ko nosaka pamatnostādnes zvejniecības un akvakultūras nozares modernizācijai, kas grozīts ar 2004. gada Likumdošanas dekrētu Nr. 154
• 2008. gada 4. augusta Likumdošanas dekrēts Nr. 148: Direktīvas 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli īstenošana
• Ministrijas 2010. gada 8. jūlija dekrēts, Piemēro. Likumdošanas dekrēts Nr. 148: Noteikumi par akvakultūras ražošanas uzņēmumu reģistru
• Ministrijas 2011. gada 3. augusta dekrēts, Piemēro. Likumdošanas dekrēts Nr. 148: Noteikumi par veselības atļauju izsniegšanu akvakultūras uzņēmumiem un pārstrādes uzņēmumiem 2008. gada 4. augusta Likumdošanas dekrēta Nr. 148 6. panta izpratnē
• Ministrijas 2020. gada 4. februāra Dekrēts Nr. 7630: “Ilgtspējīgas akvakultūras” ražošanas specifikācijas atzīšana Valsts zootehniskās kvalitātes sistēmā, ko atzinusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas ministrija, Ministrijas dekrēts Nr. 4337 04/03/2011 

Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) (Leģislatīvais dekrēts Nr. 152/2006, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Likumdošanas dekrētu Nr. 104/2017, ar ko transponē Direktīvu 2014/52/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN))

• Akvakultūras platforma (Itaqua)
• Valsts statistikas institūts (ISTAT)
• CREA — Dzīvnieku ražošana un akvakultūra (atrodiet attiecīgo informāciju arī šeit)