Malta

Audzēto sugu veids

Zilās tunzivis (Thunnus thynnus), Gilthead jūras pagele (Sparus aurata). Akvakultūras direktorāts ir audzējis alternatīvas zivju sugas, piemēram, Meagre (Argyrosomus regius), jūraskarūsu (Diplodus sargus), Eiropas jūrasasari (Dicentrarchus labrax)un Lielā dzeloņjaka (Seriola dumerili). 

^{Informācijas avoti: 2023. GADS, EUMOFA; MNSPA}

Ražošanas metodes veids

Maltā akvakultūra notiek jūrā un iesāļūdenī. Saskaņā ar Eurostar sniegto informāciju 2021. gadā tika izmantotas šādas galvenās ražošanas metodes:

Maltas akvakultūras nozare ir pilnībā atkarīga no jūras resursiem, un tā ir sadalīta divās atsevišķās nozarēs:  

• Atlantijas zilo tunzivju (Thunnus thynnus) nozvejotā akvakultūra (CBA).
• aizslēgtā krusta suga (CCS), galvenokārt Gilthead jūraskarūsa (Sparus aurata) un Eiropas jūrasasaris (Dicentrarchus labrax).  

 Šo CBA un CCS sistēmu komerciālo ražošanu veic tikai peldošo sprostu kultūras sistēmās. 

Ņemot vērā to saldēto zivju importa būtisko nozīmi, kuras Maltas zilo tunzivju nobarošanas nozarē varētu izmantot tieši kā zivju barību, pieejamie dati un informācija par Maltu neļauj sagatavot precīzas aplēses.

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

• Konkurētspējīgāka un noturīgāka akvakultūras nozare, kas attīstās līdzsvarā ar labu vides praksi un sabiedrības vēlmēm.
• Racionalizētu un mazāk birokrātisku pārvaldības procesu nodrošināšana, veicinot pārredzamu un pārskatatbildīgu praksi sabiedrībai un nozares komercuzņēmumiem.
• Akvakultūras direktorāts iegulda ilgtspējīgās ražošanas stratēģijās. Konkrētāk, tie ietver integrēto multitrofisko akvakultūru (IMTA), kas galvenokārt paredzēta zivju bezmugurkaulnieku sistēmām, un akvaponiku, kurā izmanto zeltainās jūras plaukstas un apakšējos trofiskos organismus, tostarp polishītus, halofītus un makroaļģes, kas integrētas atkārtoti cirkulētā akvakultūras sistēmā.  

^{Avots: MNSPA}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• Maltas akvakultūras nozarei ir ievērojama sociālekonomiskā vērtība un potenciāls, jo tā uzlabo vispārējo ekonomikas diversifikāciju, veicina darbvietu radīšanu, nodrošina vērtīgus eksporta ieņēmumus un veicina ES tirdzniecības deficītu zivsaimniecības produktu jomā.
• Maltas akvakultūras nozares pievienotā vērtība 2020. gadā bija 217,5 miljoni EUR, no kuriem 91 % veidoja tunzivju audzēšana, 8 % — CCS un 1 % — cita izlaide/ieņēmumi.
• Tunzivju nozare kļuva par vienu no salas lielākajiem zivju produktu eksportētājiem, proti, uz Japānu kā saldētu produktu suši un sashimi tirdzniecībā.
• Tā vietā pēdējo gadu laikā CCS ražošana ir ievērojami samazinājusies. Šīs izmaiņas ir saistītas ar tirgus svārstībām un atšķirīgām ražošanas stratēģijām, kas atšķiras no tirgus dalībniekiem. Gandrīz visa KRN produkcija tiek eksportēta uz Eiropu un Ziemeļāfriku kā veselu, ķidātas/nedzēstas svaigas zivis.
• Maltas akvakultūra ir derīga ekonomikas nozare ar pozitīvu izaugsmes potenciālu, un tās paredzamā paplašināšana ir balstīta uz tādu jaunu akvakultūras zonu iespējamu noteikšanu, kas izmantojamas CCS un citām jaunām sugām, un uz CCS ražošanas mērķrādītāja sasniegšanu 5000 tonnu apmērā papildus tunzivju audzēšanas ražošanai līdz 2030. gadam. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam nozare palielinās tiešās un netiešās darbvietas par līdz 25 % ar bruto pievienoto vērtību aptuveni 70 miljonu EUR apmērā Maltas ekonomikai. 

^{Avots: MNSPA}

Problēmas un iespējas

^{Avots: MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

7 zivju audzēšanas operatori

^{Avots: MNSPA}

• CAP 425 — Zivsaimniecības saglabāšanas un pārvaldības likums
• S.L. 425.02 — Zivju tirgus noteikumi
• S.L. 425.03 — Tunny Fish (importēšana) Ierobežojuma rīkojums
• S.L. 425.05 — Zvejniecības un akvakultūras pakalpojumu maksājumu regula
• S.L. 425.12 — Akvakultūras darbību noteikumi
• L.N. 157/2017 — Akvakultūras darbību noteikumi, 2017. gads
• S.L. 425.13 — Zilo tunzivju ieguves noteikumi
• Vides aizsardzības likums (KLP. 549)
• Jūras politikas pamatnoteikumi (S.L. 549.62)
• Ūdens resursu politikas pamatnoteikumi (S.L. 549.100)
• Veterināro pakalpojumu likums (CAP 437)
• Attīstības plānošanas likums (KLP. 552)  

2020. gadā, lai uzlabotu DFA administratīvās un regulatīvās spējas un atspoguļotu papildu stimulu akvakultūras nozarei, ir publicēti šādi tiesību aktu grozījumi: 

• L.N. 431/2020 — Zvejniecības un akvakultūras pakalpojumu maksājumu (grozījumu) noteikumi
• L.N. 188/2020 Akvakultūras darbību (grozījumu) noteikumi
• L.N. 189/2020 — Noteikumi par zilo zivju tunzivju ieguvi un akvakultūru (grozījumi) 

• Akvakultūras darbības atļauja
• Vides atļauja
• Pilna attīstības atļauja

Maltas Akvakultūras ražotāju federācija (FMAP)