Audzēto sugu veids

Varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss), Eiropas baltās zivis (Coregonus lavaretus), Pikeperch (Sander lucioperca), jūras foreles(Salmo trutta), Arktikas charr (salvelinus aplinus) un Sturgeon (Acipenseridae). Galvenokārt iegūst varavīksnes foreles un baltās zivis.  

^{Avots: 2022. GADS, EUMOFA; 2022. GADS, ZZTEK; Somija, personīgais koss, 2023. gada 13. janvāris}

Ražošanas metodes veids

2 021,79 % Somijas produkcijas bija iesāļā ūdenī un 21 % — saldūdenī. 2019. gadā tika izmantotas šādas galvenās ražošanas metodes:

Pārējie tika audzēti, izmantojot citas metodes, par kurām sīkāka informācija nav pieejama. 

Nozares lielums (ražošana un patēriņš)

^{Avots: 2022. gads, Luke, 2023. GADS, EUMOFA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

• Somijā akvakultūra ir svarīga zivsaimniecības nozares daļa, un ir veikti sistemātiski centieni, lai atjaunotu tās ilgtspējīgu izaugsmi. Pēdējos gados svarīgi notikumi ir bijuši zivju audzēšanas izvietojums atklātās jūras teritorijās, ievērojamie centieni ūdens recirkulēšanā vai RAS audzēšanā un notiekošais nozares dialogs par nozares attīstību. Turklāt nozare virzās uz aprites ekonomiku, vairāk izmantojot Baltijas jūras reņģes un brētliņas barību.
• Konkurētspējīga un izaugsmi veicinoša vide: Tiesību akti un pārvaldība ilgtspējīgas izaugsmes un atjaunošanas atbalstam, kā arī finansējums, pētniecība un izstrāde un labi funkcionējoša izglītības un apmācības sistēma ir konkurences vides pamatelementi.
• Ilgtspēja un atbildība: Akvakultūras ražošanas vidiskā un sociālā ilgtspēja ir būtisks priekšnoteikums rīcībai. Akvakultūras izaugsmei ir jāatbilst ūdens kvalitātes un vides prasībām, kā arī citiem vides mērķiem. Somijas nozare ir veikusi būtiskus pasākumus, lai samazinātu barības vielu daudzumu, un pašlaik tā veido mazāk nekā 2 % no barības vielu daudzuma Somijā.
• Zivju labturība un veselība: Ir svarīgi nodrošināt zivju labklājību, jo pat viena neveiksme var nopietni apdraudēt nozares reputāciju. Izstrādāt un īstenot programmu, lai nodrošinātu zivju labturību un palielinātu zinātnisko informāciju par tām.

^{Avots: MNSPA}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• Akvakultūrai ir galvenā zivsaimniecības nozares daļa Somijā, un tai ir potenciāls ilgtspējīgi palielināt ražošanu. Somi patērē lielāku importēto zivju īpatsvaru salīdzinājumā ar vietējām zivīm. Šis līdzsvars ir jāuzlabo, ilgtspējīgi palielinot akvakultūras produkciju.
• Ālandes reģionā: zivju audzēšana kā svarīga ekonomikas nozare Ālandu salu ilgtspējīgai attīstībai. Nozare rada darbvietas un veicina dzīvotspējīgu arhipelāgu.

^{Avots: MNSPA}

Problēmas un iespējas

^{Avots: MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

Somijā 2021. gadā bija 237 akvakultūras uzņēmumi.

Nodarbināto personu skaits gadā tieši zivju audzēšanā Somijas kontinentālajā daļā bija 170 personas (732 personas netieši) un Ālandu reģionā: 47 (2017). 

^{Avots: 2022. gads, Luke, MNSPA}

• Vides aizsardzības likums (Vides aizsardzības likums)
• Likums par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru(Likums par IVN procedūru)
• Likums par jūrā darbojošos zvejas un akvakultūras kuģu reģistrāciju 

Olandes tiesību akti: 

• Olandes provinces ūdens likums (ÅFS 1996:61)
• Provinces dekrēts (2007. gadā — 57) par varavīksnes foreļu un lašu audzēšanu vēderā.
• Ālandes likums (2008: 124) par vides aizsardzību.
• Ālandes likums (2018: 31) par ietekmes uz vidi novērtējumu un vides novērtējumu.
• Provinces dekrēts (2018. gadā: 33) par ietekmes uz vidi novērtējumu un vides novērtējumu.
• Ālandes likums (2018: 83) par Valsts atkritumu likuma bagātināšanu.
• Ālandes likums (1990: 32) par valsts tiesību aktu par ķīmiskajām vielām bagātināšanu Ālandu provincē.  

Vides atļaujas: Atļaujas izsniedz Somijas kontinentālās daļas reģionālā administratīvā aģentūra, bet Ālandu salā — Vides un veselības aizsardzības aģentūra (ÅMHM): Kontinentālajā Somijā atļauju pamatā ir barības vielu daudzums vai barības vielu neto slodze. Ālandu salu vides atļaujas akvakultūrai tiek reglamentētas, pamatojoties uz barības vielu neto slodzi.