Novērtēt slimību ekonomisko ietekmi Vidusjūras reģionā, audzējot Eiropas jūrasasarus (labrakus)

Šā darba mērķis ir ierosināt jaunu un oficiālu pieeju, lai novērtētu dažādu patogēnu izraisīto slimību tiešās izmaksas, kā arī to ekonomisko ietekmi uz tipiskām Vidusjūras audzētavām, kurās audzē Eiropas jūrasasarus saskaņā ar dažādiem ražošanas scenārijiem, kas saistīti ar saražoto biomasu (lauku saimniecības lielumu) un saražoto zivju lielumu (ražošanas stratēģija). Mēs izmantojam deterministisku statisku modeli, lai simulētu šo objektu gada ienākumu pārskatu, lai novērtētu dažādu slimību radītās tiešās izmaksas, kā arī, izmantojot daļēju budžeta un jutīguma analīzi, to ekonomisko ietekmi. Svarīgs šā darba secinājums ir tāds, ka jūrasasaru (labraku) audzētu saimniecību rentabilitāte un ekonomiskā dzīvotspēja, kuras cieš no atkārtotiem slimību uzliesmojumiem, ko izraisījuši dažādi patogēni, ir atkarīga no saimniecības tipoloģijas (lauku saimniecības lieluma), kā arī no īpašnieku/ieguldītāju pieņemtajiem lēmumiem par tirgū saražoto un pārdoto zivju lielumu. Mūsu aplēses liecina, ka, tā kā lielākā ir audzētava un saražoto zivju lielums, jo lielākas ir slimības uzliesmojuma tiešās izmaksas. Tomēr ekonomiskā ietekme uz neto pamatdarbības peļņu ir ievērojami sliktāka, jo mazāka ir saimniecība un mazāk saražoto zivju. Šā pētījuma secinājumos uzsvērts, ka mazajiem ražotājiem ir jāpievērš uzmanība un jāatvēl resursi slimību uzliesmojumu novēršanai un ārstēšanai.