Grieķija

Audzēto sugu veids

Galvenās jūras sugas ir Gilthead jūras plaudi (Sparus aurata) un jūrasasaris (Dicentrarchus labrax), Meagre (Argyrosomus regius), lielās dzelkņu haizivs (Seriola dumerilli), jūraskarūsa (Diplodus puntazzo), jūraskarūsa (Pagrus major), Mussel (Mytilus spp.). 

Attiecībā uz saldūdens akvakultūru Grieķijā galvenās sugas ir varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss), parastās karpas (Cyprinus carpio), Coho lasis (Oncorhynchus cisutch), zutis (Anguila anguila) un spirulinas sugas.

Galvenās sugas iesāļūdeņos (ekstensīvā akvakultūra lagūnās) ir šādas: Mugilidae: (Mugil cephalus, Lisa Ramada, Lisa saliens, Lisa aurata), zeltainās jūraskarūsas (Sparus aurata), jūrasasaris (Dicentrarchus labrax) un zutis (Angilja Angilja).

^{Informācijas avoti: 2023. GADS, EUMOFA; 2022. GADS, ZZTEK; MNSPA; Grieķija, personīgais komis, 2023. gada 26. janvāris}

Ražošanas metodes veids

Saskaņā ar Eurostat datiem 2 021,98 % Grieķijas produkcijas bija jūras un iesāļūdeņos (gandrīz tikai jūras ūdeņos) un pārējā saldūdenī. Galvenā izmantotā ražošanas metode bija būri jūras ūdenī.  

Saldūdens akvakultūra Grieķijā attiecas uz ūdens organismu audzēšanu sauszemes dīķos. Turklāt nesen ir apstiprinātas arī divas Paenaeus monodon sugas garneļu audzētavas (ar gada jaudu 516 tonnas) un Lithopaeneus vanamei ( ar gada jaudu 100 tonnas) biofloka tipa slēgtās ūdens sistēmās uz sauszemes. Grieķijā 6 mikroaļģu (Arthrospira spp.un Spirulina spp) rūpnīcas tiek ekspluatētas arī slēgtās siltumnīcu tvertnēs, kuru gada jauda ir 170 tonnas un kurās ūdens uzsildīšanai izmanto ģeotermālo enerģiju.

^{Informācijas avoti: 2023. gads, EUMOFA & MNSPA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

• Palielināt Grieķijas akvakultūras produkciju par 3 % līdz 2025. gadam un par 5 % līdz 2030. gadam (valsts stratēģiskais mērķis).
• Konkurētspējas un pētniecības stiprināšana. Tāpēc ir jāveicina zināšanu, inovācijas un tehnoloģiju pārnese nozarē un jāatbalsta sugu dažādošana gan attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, gan Vidusjūras akvakultūras lielāku diversifikāciju un konkurētspēju.
• Bioloģiskās ražošanas palielināšana.

^{Avots: MNSPA}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• Grieķija ir lielākā jūraskarūsu un jūrasasaru ražotāja ES un vadošā vara plašākā Vidusjūras reģionā.
• Saldūdens akvakultūra Grieķijā nav augsti attīstīta, galvenokārt tāpēc, ka valstī ir zema saldūdens pieejamība, bet tā ir īpaši svarīga tautsaimniecības nozare dažos kontinentālā reģiona kalnu apgabalos.

^{Avots: MNSPA}

Problēmas un iespējas

^{Avots: MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

Tieši nodarbināto darbinieku skaits 2016.–2018. gadā: jūras akvakultūrā — 3100, un tiek lēsts, ka būtisku izmaiņu nav; saldūdens akvakultūras ražošanā — 250, un tiek lēsts, ka būtisku izmaiņu nav; akvakultūras sugu audzēšanā lagūnās ir 350.

^{Avots: Grieķijas Statistikas iestāde, ELSTAT}

• Likums Nr. 4282/2014 “Akvakultūras attīstība un citi noteikumi” (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 182)
• Likums Nr. 4492/2017 “Svaigu un ātrbojīgu lauksaimniecības produktu apstrāde un tirdzniecība un citi noteikumi” (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 156)
• Likums Nr. 4711/2020 “Lauku attīstības un pārtikas ministrijas pārziņā esošo finanšu darbību regulējuma vienkāršošana un citi noteikumi” (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 145)
• Likums Nr. 4691/2020 “Lauku attīstības un pārtikas ministrijas kompetencē esošie pasākumi lauksaimniecības nozares modernizācijai un modernizācijai un citi noteikumi” (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 108)
• Ministru lēmums Nr. 1333/153983/2018 “Ministru lēmumu Nr. 165837/17–12–2009 un 3702/76929/20–6–2013 aizstāšana ar Padomes Regulas (EK) Nr. 708/2007 “Ārvalstu un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošana akvakultūrā” (grozīta, papildināta un spēkā esoša) īstenošanas jautājumu regulēšanu” (Valdības Vēstnesis, B sērija, Nr. 5158)
• N.D.420/70 “Zivsaimniecības kodekss” (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 27)
• Likums Nr. 1740/1987 “Koraļļu formāciju izmantošana un aizsardzība, zivju audzēšanas ūdeņi, akvakultūra un citi noteikumi” (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 221)
• Likums Nr. 2040/1992 “Zemkopības ministrijas kompetencē esošo jautājumu un tās uzraudzībā esošo juridisko personu regulējums” (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 70)
• Likums Nr. 1650/1986 “Par vides aizsardzību” (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 160)
• Likums Nr. 2742/1999 “Telpiskā plānošana un ilgtspējīga attīstība” (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 207)
• Likums Nr. 4447/2016 “Telpiskā plānošana — ilgtspējīga attīstība un citi noteikumi”(Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 241)  
• C.M.D. 31722/4–11–2011 par “Īpašās sistēmas apstiprināšanu akvakultūras teritoriālajai plānošanai un ilgtspējīgai attīstībai...” (Valdības Vēstnesis, B sērija, Nr. 2505)
• Likums Nr. 3199/2003 par ūdens aizsardzību un apsaimniekošanu — saskaņošana ar Eiropas Parlamenta Direktīvu 2000/60/EK... (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 280)
• Likums Nr. 4014/2011 par projektu un darbību vides licencēšanu... (Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 209)
• Prezidenta Dekrēts Nr. 28/2009 par veselības kontroles prasībām attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem... saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/88/EK un ES Komisijas Direktīvu 2008/53/EK, Valdības Vēstnesis, A sērija, Nr. 46)

• Vides atļauja
• Akvakultūras atļauja:
  1. Uzņēmuma apstiprinājums un
  2. Darbības paziņošana

• Grieķijas marikultūras federācija
• Grieķijas Akvakultūras ražotāju organizācija (HAPO/ELOPY)
• Panheleniskā Mazo un vidējo zivju audzētāju savienība
• Grieķijas lagūnu zvejniecības kooperatīvu asociācija
• Grieķu mīkstmiešu un čaulgliemju audzētāju asociācija