Horvātija

Audzēto sugu veids

Galvenās sugas ir jūras plaudis (Sparus aurata), jūrasasaris(Dicentrarchus labrax), Atlantijas zilā tunzivs (Thunnus thynnus), megre (Argyrosomus regius), parastā karpa (Cyprinus carpio) un citas zālēdāju karpas, lietus brūnās foreles (Oncorhynchus mykiss), brūnās foreles(Salmo trutta), gliemenes (Silurus glanis), zander (Sander lucioperca),līdaka (Esox lucius), Vidusjūras ēdamgliemenes (Mytilus galloprovincialis) un Eiropas plakanā austere (Ostrea edulis).

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA; Lauksaimniecības ministrija — Zivsaimniecības direktorāts, MA-DoF}

Ražošanas metodes veids

2022. gadā vairāk nekā 84 % Horvātijas produkcijas tika saražoti jūras ūdeņos, bet pārējā daļa — saldūdenī. Tika izmantotas šādas galvenās ražošanas metodes:

^{Avots: MA-DoF; 2024. GADS, EUMOFA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

Akvakultūras nozares ilgtspējīgu attīstību, klimata ziņā pārdomātā un ilgtspējīgā veidā uzlabojot akvakultūras ražīgumu, izmantojot jaunas digitālās tehnoloģijas un inovācijas, stiprinot nozares konkurētspēju un akvakultūras nozares ieguldījumu lauku un piekrastes ekonomikas attīstībā. 

^{Avots: MNSPA-NPRA 2027}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

Lielākā daļa akvakultūras saimniecību ir mikrouzņēmumi, jo īpaši mazas ģimenes gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu saimniecības, kuras, neraugoties uz to sociālo vērtību, būtiski nepalielina kopējo ražošanas apjomu un vērtību. 

Tomēr vidējie un lielie uzņēmumi jūras akvakultūras segmentā (tunzivis, jūrasasaris un jūras plaudi) ir mazākumā pēc skaita, bet tie piedalās kopējā ražošanā ar vairāk nekā 80 %, kas ir vissvarīgākais akvakultūras nozares segments. 

Saldūdens akvakultūras nozarē dominē mazie uzņēmumi, kuri piedalās kopējā ražošanā aptuveni 15 % apmērā, bet kuriem ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un saglabāšanā (lielākā daļa karpu dīķu ir Natura 2000 teritorijas) un kuriem ir potenciāls veicināt attīstību un nodarbinātību valsts iekšzemes un lauku apvidos.

^{Avots: Eirozivs; MA-DoF}

Problēmas un iespējas

^{Avots: MNSPA-NPRA 2027}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

177 uzņēmumi 2023. gadā 

^{Avots: MA-DoF}

• Akvakultūras likums: Nr. 130/2017, Nr. 11/2018, Nr. 144/2020 un Nr. 30/2023
• Rīkojums par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanas licenču reģistru akvakultūrā, Importa un pārvietošanas reģistru un slēgto akvakultūras objektu sarakstu Nr. 10/2018
• Rīkojums par licenci akvakultūrai Nr. 17/2018
• Rīkojums Nr. 56/2018 par profesionālo apmācību akvakultūras darbībās
• Rīkojums par kritērijiem akvakultūras teritoriju noteikšanai jūras telpā Nr. 106/2018
• Rīkojums par akvakultūras statistikas datu vākšanu: Nr. 137/2021 un Nr. 87/2022
• Rīkojums par apstiprinājumu akvakultūras darbību veikšanai ģimenes lauksaimniecības saimniecībās
• Rīkojums par tunzivju audzēšanas kapacitātes un atļauto nozvejoto savvaļas tunzivju (Thunnus thynnus) ielaišanu zivaudzētavās: Nr. 22/2021, Nr. 9/2022, Nr. 8/2023 un Nr. 9/2024
• Rīkojums par audzēšanas iekārtu marķēšanu, darbību uzraudzību zivaudzētavās un izsekojamību zilo tunzivju audzēšanas laikā (Thunnus thynnus) Nr. 63/2022
• Rīkojums par akvakultūras kuģu reģistru Nr. 61/2023 

• Horvātijas Ekonomikas kamera, Lauksaimniecības sektors, Zivsaimniecības asociācija
• Horvātijas Tirdzniecības un amatniecības kamera, zvejniecības un akvakultūras ģilde
• Marikultūras kopa    
• Ston čaulgliemju audzētāju asociācija