Integrētā multitrofiskā akvakultūra (IMTA) ir akvakultūras veids, kurā vairākas ūdens sugas no dažādiem trofiskajiem līmeņiem (piemēram, zivis, jūras aļģes, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vai citu bezmugurkaulnieku sugas) tiek audzētas vienas un tās pašas ražošanas sistēmas tiešā tuvumā, lai uzlabotu efektivitāti, samazinātu atkritumus un sniegtu ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, bioremediāciju.
“Stratēģiskās vadlīnijas ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai ES akvakultūrai 2021.–2030. gada periodam” popularizē IMTA, kā arī citus akvakultūras veidus, kas ir vislabvēlīgākie videi un klimatam.
IMTA var aptvert daudzus dažādus akvakultūras sistēmu veidus, piemēram, sauszemes akvakultūras sistēmas (piemēram, dīķus) un tīkla aizgaldu sistēmas (piemēram, zivju audzēšanas kombinēšana ar ārpusgrunts un grunts sistēmām gliemeņu un jūras aļģu ražošanai). Tomēr mērķis vienmēr ir palielināt vides ilgtspēju, ekonomisko stabilitāti un sociālo pieņemamību, izmantojot holistiskas un aprites ekonomikas pieejas.
IMTA sistēmas uzlabo akvakultūras ilgtspēju, atdarinot dabiskos barības vielu ciklus. Šajās sistēmās organiskā viela, ko neizmanto viena suga, piemēram, zivis, kļūst par resursu citām sugām, piemēram, jūras aļģēm un gliemjiem, kas barības vielas izmanto augšanai. Sistēmas efektivitāte ir atkarīga no vides faktoriem, piemēram, barības vielu līmeņa apgabalā, pārtikas pieejamības un hidrodinamikas.
IMTA pieņemšanā joprojām pastāv vairākas problēmas. Piemēram, saskaņā ar ES tiesību aktiem akvakultūras dzīvniekus nevar barot ar atkritumiem, un tas nozīmē, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums padara nederīgus modeļus, kuros zivis tiek apvienotas ar noteiktām filtrētājiem un detritiēdāju sugām (zemas trofiskās sugas gliemeņu un jūras gurķu veidā), kas pārstrādā barības vielas no neēstām zivīm un izkārnījumiem. Lai novērtētu un palīdzētu risināt šīs problēmas, ES finansē vairākus IMTA projektus, piemēram, Astral (https://www.astral-project.eu/ ) un AquaVitae (https://aquavitaeproject.eu/).