Par šo tematu tiek veikti pētījumi. Piemēram, ES finansētajā projektā “Diversify” ir noteiktas sugas, kas ir vissvarīgākās, lai palielinātu Eiropas akvakultūras meagrāfa (Argyrosomus regius), lielās dzelkņu haizivs (Seriola dumerilii), dzelkņu haizivs (Sander lucioperca), Atlantijas paltusa (Hippoglossus hippoglossus), jūrasvelnu (Polyprion americanus), Grey mullet (Mugil cephalus) ražīgu diversifikāciju. Arī citos ES finansētos projektos tiek pētīts potenciāls sugu, tostarp maztrofisko sugu, turpmākai dažādošanai (sk. AquaVitae (https://aquavitaeproject.eu/)). Dažādošana jāveic, atzīstot tirgus pieprasījumu un ūdensdzīvnieku pārtikas produktu starptautisko tirdzniecību.
Aļģēm ir liels potenciāls, bet ražošanas apjoms Eiropā joprojām ir zems. Komisija 2022. gadā pieņēma paziņojumu “Ceļā uz spēcīgu un ilgtspējīgu ES aļģu nozari”, tā saukto ES Algae iniciatīvu (https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_6899), kuras mērķis ir atraisīt aļģu potenciālu Eiropas Savienībā. Paziņojumā ierosināti 23 pasākumi, lai nozarei radītu iespējas kļūt par stabilu, ilgtspējīgu un reģeneratīvu nozari, kas spēj apmierināt augošo ES pieprasījumu. Eiropas aļģu nozares ieinteresēto personu platformas EU4Algae (https://maritime-forum.ec.europa.eu/en/frontpage/1727) mērķis ir paātrināt Eiropas aļģu nozares attīstību un popularizēt aļģes uzturam un citiem mērķiem ES patērētāju un uzņēmumu vidū.