Esošie dati par ietekmi uz vidi, kas saistīta ar ēdamgliemeņu audzēšanu Baltijas jūrā

Gliemeņu audzēšana ir ierosināta kā pasākums eitrofikācijas simptomu mazināšanai. Šajā pārskatā, kas sagatavots kā Baltijas jūras nozaru izaugsmes (BBG) projekta darbība, apkopotas pašreizējās zināšanas par gliemeņu audzēšanas ietekmi uz vidi Baltijas jūrā. Esošie dati ir arī kataloģizēti un standartizēti ĢIS izmantojamā formātā, kas tiks publicēti tiešsaistē Baltijas jūras zilo ēdamgliemeņu audzēšanas darbības lēmumu atbalsta sistēmā (ODS).
Galvenā pozitīvā ietekme uz vidi, ko rada gliemeņu audzēšana, ir tā, ka pēc audzēto gliemeņu novākšanas no jūras ekosistēmas tiek izņemtas barības vielas. Barības vielu uzņemšana, filtrējot fitoplanktonu un citas daļiņas, var samazināt barības vielu un fitoplanktona koncentrāciju apkārtējā vidē, tādējādi palielinot ūdens caurredzamību. Uzlabotie gaismas apstākļi savukārt var veicināt bentisko makroaļģu augšanu un palielināt piekrastes sugu vispārējo bagātību.
Intensīvai gliemeņu audzēšanai var būt arī vietēja negatīva ietekme uz vidi, ko rada barības vielu atjaunošanās vertikālajā ūdens slānī un bionogulšņu (piemēram, fekāliju) nogulsnēšanās. Pamatā esošo sedimentu bagātināšana ar organiskajiem savienojumiem var izraisīt hipoksiskus apstākļus un barības vielu izdalīšanos no nogulsnēm. Ēdamgliemeņu audzētavu kopējā ietekme uz vidi dažādās vietās var atšķirties un laika gaitā mainīties ražošanas cikla laikā. No gliemeņu audzēšanas negatīvās ietekmes, iespējams, var izvairīties vai to var samazināt, izvēloties vietu ar labi oksidētām nogulsnēm. Gliemenes audzētavu vides monitorings BBG projekta ietvaros palīdzēs novērtēt ietekmi uz vidi un noteikt galvenos faktorus, lai optimizētu gliemeņu audzēšanas pozitīvo ietekmi uz vidi.
Pašreizējās valstu vides monitoringa programmas nekonstatēs nekādu tiešu ietekmi uz vidi, ko rada gliemeņu audzēšana, ja vien monitoringa stacijas netiks lokalizētas gliemeņu audzētavu tuvumā. Valsts līmeņa monitoringu var izmantot, lai novērtētu barības vielu koncentrācijas ilgtermiņa un liela mēroga izmaiņas Baltijas jūrā, un to var izmantot kā atsauci uz gliemeņu audzētavas monitoringu, ja tiek izmantota viena un tā pati metodika. Valsts kritērijus ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu var izmantot, lai novērtētu vides stāvokli gliemeņu audzēšanas teritorijā un izvēlētos mīdiju atrašanās vietu. Turpmākajos pētījumos par gliemeņu audzēšanas ietekmi uz vidi Baltijas jūrā īpaša uzmanība būtu jāpievērš nogulsnēm (piemēram, barības vielām, skābekļa stāvoklim un bentisko faunu) un ūdens caurredzamībai. Dati ir vajadzīgi arī par citiem ūdens kvalitātes parametriem, lai panāktu dziļāku izpratni par gliemeņu audzēšanas vispārējo ietekmi uz jūras ekosistēmu.