Background information
Audzēto sugu veids
Parastā karpa (Cyprinus carpio), Ziemeļāfrikas kaķzivis (hetero-Clarias, hibrīd variants) un sudraba karpas (Hypophthalmichthys molitrix) un lielo karpu (H. nobilis) hibrīds krājums. Ir arī daži būtiski velsas (Silurus glanis) un zālaugu karpu (Ctenopharyngodon idella) ražošanas veidi.
Avots: 2023. GADS, EUMOFA; 2022. GADS, ZZTEK; Ungārija, personīgais koss, 2023. gada 11. janvāris
Ražošanas metodes veids
Tā kā nav tiešas piekļuves jūrai, akvakultūras darbība Ungārijā attiecas tikai uz saldūdens audzēšanu. Saskaņā ar FAO un Eurostat datiem 2021. gadā tika izmantotas šādas galvenās ražošanas metodes:
Nozares lielums (ražošana un patēriņš)
Ražošana
26.856 tonnas no 1.1. līdz 31.12.1996.
Patēriņš
6,52 kg uz vienu iedzīvotāju
Variation in consumption (2022/2021)
3% (2024, EUMOFA)
Avots: 2021. gada Ungārijas statistika
Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu
- Pēdējo desmit gadu laikā Ungārijas akvakultūras produkcijas pieaugums cilvēku patēriņam ir bijis mērens — vidēji 3,1 % gadā.
- Augoša akvakultūras apakšnozare ir intensīva zivju audzēšana. Visnozīmīgākā intensīvi audzētā suga ir Ziemeļāfrikas vēži (heteroklaras, hibrīda variants),kuru lielākā ražotāja Eiropā ir Ungārija, divdesmit gadu laikā palielinot ražošanu no gandrīz nulles līdz vairāk nekā 3800 tonnām.
- Oficiāli dati par zivju apstrādes nozares izlaidi Ungārijā nav pieejami.
- Ungārija ir zivju un jūras produktu neto importētāja. 2 021,67 % Ungārijā patērēto zivju tika importētas, 33 % tika saražoti iekšzemē. Sagatavotas un konservētas zivis veidoja lielāko produktu grupu ar 53 % no apjoma, kam seko filejas (svaigas vai saldētas) ar 20 % un veselas saldētas zivis (izņemot filejas) ar 12 % daļu. 2020. gadā līdz 90 % no importētā zivju un jūras produktu apjoma nāk no ES valstīm, galvenokārt Polijas, Vācijas, Spānijas, Čehijas Republikas un Itālijas.
Avots: 2020. g. eirozivs
Problēmas un iespējas
- Uzlabot administratīvo procedūru sistēmu: Atļauju piešķiršanā iesaistīto iestāžu un vairākposmu licencēšanas sistēmas dēļ akvakultūras platību apstiprināšana ir sarežģīta un laikietilpīga, neraugoties uz zināmu progresu virzībā uz vienas pieturas aģentūras izveidi un iestāžu sadarbību.
- Ungārijas akvakultūras nozare saskaras ar vairākām problēmām, tostarp darbaspēka trūkumu, nepieciešamību ilgtspējīgi intensificēt zivju ražošanu, zemu zivju audzētavu rentabilitāti, nepietiekamu ūdens efektivitāti un zivju audzētavu kaitīgo ietekmi uz vidi. Turklāt ir labāk jāatzīst ekosistēmu pakalpojumi, ko sniedz dīķu audzētavas, kas ir pretrunā paziņojumam par akvakultūras kaitīgo ietekmi. Dīķu audzētavas, kas nodrošina lielāko daļu Ungārijas zivju produkcijas, parasti plaši ražo zivis, un tiek uzskatīts, ka tām ir daudz ieguvumu videi (nodrošinot ievērojamu bioloģisko daudzveidību, ainavas vērtību, ūdens aizturi, barības vielu aizturi, plūdu kontroli, klimata pārmaiņu mazināšanu), novēršot zivju barojošo dzīvnieku radīto kaitējumu un Koi Herpes vīrusa risku. Lai panāktu augstāku zivju patēriņa līmeni, ir svarīgi palielināt apstrādāto produktu klāstu, uzlabot izsekojamību un palielināt patērētāju uzticēšanos, taču ir jāpalielina arī zivju apstrādes nozares rentabilitāte un konkurētspēja (2020. gads, Eurofish).
- Par svarīgiem mērķiem var uzskatīt sabiedrības informētības palielināšanu par akvakultūras potenciālu lauku attīstībā un pārredzamu zemes izmantošanas kritēriju noteikšanu, kas var palīdzēt apzināt teritorijas, kuras ir ļoti piemērotas akvakultūras darbībām teritoriālā līmenī.
- Palielināt sabiedrības izpratni par akvakultūras potenciālu lauku attīstībā, tostarp par tās nozīmi ekonomikā un nodarbinātībā, kā arī par tās ekoloģisko nozīmi (klimats, dzīvotnes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana)
- Sadarbībā ar attiecīgajiem partneriem izstrādāt kritēriju un norādījumu kopumu reģionālajām un vietējām pašvaldībām un iestādēm, kas iesaistītas telpiskajā plānošanā, lai atvieglotu akvakultūras darbībām piemērotu teritoriju noteikšanu.
Avots: 2020. gads — Eurofish & MNPSA
Nodarbinātība un uzņēmumu skaits
2021. gadā: 375 uzņēmumi, 1269 pilnas slodzes darbinieki, 193 nepilnas slodzes darbinieki; pagaidu/gadījuma nodarbinātība ar 22,254 cilvēkdienām.
Avots: Ungārijas statistika
Multi-annual National Strategic Plans for the development of sustainable Aquaculture
Relevant Authorities
Applicable Legislation
Spēkā esošie valsts tiesību akti:
- 2012. gada Likums CXXVI par Ungārijas Lauksaimniecības, pārtikas un lauku attīstības kameru;
- 2013. gada Likums Nr. CII par zivju audzēšanu un zivju aizsardzību (Hhvtv.);
- 314/2014. (XII. Valdības 12. Dekrēts Nr. 12 par naudas sodiem par zivkopību un zivju saglabāšanu;
- 383/2016. (XII. Valdības Dekrēts Nr. 2) par to iestāžu izraudzīšanos, kuras veic oficiālus un administratīvus uzdevumus lauksaimniecības jomā;
- 413/2017. (XII. Valdības Dekrēts Nr. 15), ar ko paredz noteikumus attiecībā uz dažām zvejniecības pārvaldības procedūrām;
- 182/2022. Valdības 2011. gada 24. maija Dekrēts par valdības locekļu pienākumiem un pilnvarām (turpmāk Statūtu regula);
- 133/2013. (XII. Lauku attīstības ministra Dekrēts Nr. 29), ar ko nosaka konkrētus zivsaimniecības pārvaldības un saglabāšanas noteikumus;
- 89/2015. (XII. Lauksaimniecības ministra Dekrēts Nr. 22) par atsevišķiem noteikumiem zivju pārvaldības tiesību piešķiršanai valstij attiecībā uz aktīvu pārvaldību, nomu konkursa kārtībā un apakšnomu;
- 90/2015. (XII. 22) FM Dekrēts par sīki izstrādātiem nosacījumiem valsts zivju audzēšanas tiesību nodošanai un apakšnomai.
- 2007. gada Akts Nr. XVII par dažiem procedūras aspektiem saistībā ar lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības atbalstu un citiem pasākumiem;
- 2/2005. Valdības Dekrēts Nr. 12/2001 (I. 11.) par noteiktu plānu vai programmu ietekmes uz vidi novērtējumu;
- 82/2007. IV.) valdības Dekrēts Nr. 25) par finanšu, grāmatvedības un kontroles sistēmu izveidi un organizāciju programmām un pasākumiem, ko atbalsta Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Zivsaimniecības fonds un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds;
- 38/2012. III) valdības Dekrēts Nr. 12) par valdības stratēģisko pārvaldību;
- 60/2014. III) valdības Dekrēts Nr. 6) par ar atbalstu veikto norišu centralizētu uzraudzību un reģistrāciju;
- 272/2014. (XI. Valdības 2014. gada 5. decembra Dekrēts Nr. 118/2011 par noteikumiem, kas reglamentē dažu Eiropas Savienības fondu atbalsta izmantošanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā;
- 256/2021. Valdības 2021. gada 18. maija Dekrēts Nr. 18/2002 par noteikumiem, kas reglamentē dažu Eiropas Savienības fondu atbalsta izmantošanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
- 481/2021. VIII. 13) Valdības Dekrēts Nr. 12/2000 par apropriāciju izmantošanu saskaņā ar nodaļu “Ekonomikas atveseļošanas fonda attīstība” un centralizēti pārvaldītām apropriācijām ES Attīstības nodaļā;
- 1023/2019. II) valdības lēmums Nr. 11) par ES kohēzijas fondu izmantošanas plānošanu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, lai palielinātu konkurētspēju;
- Lauksaimniecības ministrs 5/B/2015. III) 9) par iesaistīšanos Eiropas Savienības līdzfinansētās Ungārijas zivsaimniecības darbības programmas plānošanas un īstenošanas procesā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un ar to saistīto pārvaldības kārtību.
- 37/2011. III) (22) Korm. par procedūru valsts atbalsta piešķiršanai ES konkurences tiesību mērķiem un reģionālā atbalsta karti;
- 50/2007. (VI. Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra Dekrēts Nr. 27) par institucionālajām garantijām, kas pieejamas lauksaimniecības uzņēmumiem kā de minimis atbalsts;
- 64/2008. Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra 2004. gada 14. maija Dekrēts par de minimis atbalstu dalībai kvalitatīvu karpu ražošanas shēmā;
- 39/2011. Lauku attīstības ministra 2003. gada 18. maija Dekrēts Nr. 18/2001 par de minimis atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Agrarian Széchenyi karšu shēmām;
- 94/2013. Lauku attīstības ministra Dekrēts (X.10.) par budžeta atbalstu garantijas prēmijām, lai atvieglotu aizdevumus mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.
- 1986. gada Dekrētlikums Nr. 6, ar ko izsludina 1979. gada 23. jūnijā Bonnā parakstīto Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību;
- 1993. gada Likums XLII par starptautiskas nozīmes savvaļas dzīvniekiem, jo īpaši 1971. gada 2. februārī Ramsārā pieņemtā Konvencija par ūdensputnu uzturēšanos, un tās grozījumi, kas pieņemti 1982. gada 3. decembrī un 1987. gada 28. maijā līdz 1987. gada 3. jūnijā;
- 1995. gada Likums LIII par vispārējiem vides aizsardzības noteikumiem (turpmāk — KVT.);
- 1995. gada Akts LXXXI par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību izsludināšanu;
- 1996. gada Likums Nr. LIII par dabas aizsardzību (turpmāk — TVT.);
- 2003. gada Likums XXXII, ar ko izsludina 1973. gada 3. martā Vašingtonā pieņemto Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām;
- 2012. gada Akts CXXXVII par atrunu attiecībā uz Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, kas pieņemta Vašingtonā 1973. gada 3. martā, un ar ko izsludina konvencijas grozījumu;
- 2014. gada Likums Nr. VIII, ar ko izsludina Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienoto Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas;
- 33/1997. II) valdības Dekrēts Nr. 20) par noteikumiem attiecībā uz naudas sodu piemērošanu dabas aizsardzības jomā;
- 67/1998. Valdības Dekrēts Nr. 3) par ierobežojumiem un aizliegumiem aizsargātām un īpaši aizsargātām dzīvības kopienām;
- 74/2000. Valdības Dekrēts (V. 31.) par 1994. gada 29. jūnijā Sofijā pieņemtās Konvencijas par sadarbību Donavas upes aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā izsludināšanu;
- 130/2000. VII.) valdības Dekrēts Nr. 17/1992, ar ko izsludina Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu, kas parakstīta Helsinkos 1992. gada 17. martā;
- 219/2004. VII.) valdības Dekrēts Nr. 21) par gruntsūdeņu aizsardzību;
- 220/2004. VII.) valdības Dekrēts Nr. 21) par virszemes ūdeņu kvalitātes aizsardzības noteikumiem;
- 275/2004. Valdības dekrēts (X.8.) par Eiropas Kopienas nozīmes dabas aizsargājamām teritorijām;
- 276/2004. Valdības Dekrēts (X.8.) par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz konkrētām subsīdijām un kompensāciju dabas aizsardzībai;
- 314/2005. (XII. Valdības Dekrēts Nr. 25) par ietekmes uz vidi novērtējumu un vienotu atļauju piešķiršanas procedūru izmantošanai uz vidi;
- 27/2006. II) valdības Dekrēts Nr. 7) par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti;
- 348/2006. (XII. Valdības Dekrēts Nr. 23), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus aizsargājamo dzīvnieku sugu aizsardzībai, turēšanai, lietošanai un noformēšanai;
- 78/2007. IV.) Valdības 24 Dekrēts Nr. 24 par vides pamatreģistru;
- 90/2007. (IV.) (26) Korm. par noteikumiem videi nodarītā kaitējuma novēršanai un atlīdzināšanai;
- 91/2007. (IV.) (26) Korm. par dabai nodarītā kaitējuma apmēra noteikšanu un par sanācijas noteikumiem;
- 292/2008. (XII. Valdības Dekrēts Nr. 10), ar ko paredz konkrētus noteikumus, lai īstenotu starptautiskos un Eiropas Kopienas tiesību aktus, kas reglamentē starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām;
- 71/2015. III) valdības Dekrēts Nr. 30) par to iestāžu izraudzīšanos, kuras veic oficiālus un administratīvus uzdevumus saistībā ar vidi un dabas aizsardzību;
- 408/2016 (XII. Valdības dekrēts par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību;
- 19/1997. (VII.) 4.) Transporta un transporta ministra dekrēts par pasākumiem, kas saistīti ar aizsargājamo dabas aktīvu konfiskāciju;
- 13/2001. Vides ministra 2004. gada 9. maija Dekrēts par aizsargājamām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, par īpaši aizsargājamo alu klāstu un par aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu publicēšanu Eiropas Kopienā;
- 6/2002. (XI. 5) Vides aizsardzības un ūdens ministra dekrēts par dzeramā ūdens ieguvei izmantoto virszemes ūdeņu vai dzeramā ūdens bāzes un virszemes ūdeņu piesārņojuma robežvērtībām, lai nodrošinātu zivju dzīves apstākļus un to monitoringu;
- 30/2004. (XII. (30) Vides aizsardzības un ūdens apsaimniekošanas ministra dekrēts par dažiem gruntsūdeņu novērtēšanas noteikumiem;
- 31/2004. (XII. (30) Vides aizsardzības un ūdens apsaimniekošanas ministra dekrēts par atsevišķiem virszemes ūdeņu stāvokļa monitoringa un novērtēšanas noteikumiem;
- 12/2005. (VI. 17) Vides aizsardzības un ūdens apsaimniekošanas ministra dekrēts par ierobežojumu noteikšanas kārtību īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotnēm un dzīvotnēm;
- 27/2005. (XII. 6) Vides aizsardzības un ūdens apsaimniekošanas ministra dekrēts par izlietoto notekūdeņu un notekūdeņu novadīšanas kontroles kārtību;
- 101/2007. (XII. (23) Vides aizsardzības un ūdens ministra dekrēts par profesionālajām prasībām gruntsūdeņu resursu intervencei un ūdens aku urbšanai;
- 30/2008. (XII. (31) Vides aizsardzības un ūdens apsaimniekošanas ministra dekrēts par tehniskajiem noteikumiem, kas piemērojami darbībām un iekārtām ūdens resursu atgūšanai, aizsardzībai un postījumu novēršanai;
- 6/2009. IV.) 14) Vides aizsardzības un vides ministra un lauksaimniecības un lauku attīstības ministra kopīgais dekrēts par robežvērtībām, kas nepieciešamas ģeoloģisko veidojumu un gruntsūdeņu aizsardzībai pret piesārņojumu, un par piesārņojuma mērījumiem;
- 111/2009. (VIII.) 19) Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra dekrēts par noteikumiem attiecībā uz svešzemju un vietējā areālā nesastopamu zivju sugu izmantošanu akvakultūrā;
- 14/2010. Vides aizsardzības un ūdens ministra KvVM dekrēts (V.11.) par zemes gabaliem, kurus skar Eiropas Kopienas nozīmes dabas aizsardzības teritorijas;
- 14/2015. III) Lauksaimniecības ministra Dekrēts Nr. 31) par administratīvā dienesta maksu par oficiālajām procedūrām vides un dabas aizsardzības jomā;
- 32/2004. IV.) 19) OGY lēmums, ar ko aizsargājamas vietējās vai apdraudētās Ungārijas lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes ar augstu ģenētisko vērtību atzīst par valsts šķirnēm.
- 1998. gada Likums XXVIII par dzīvnieku aizsardzību un labturību;
- 2008. gada Likums XLVI par pārtikas apriti un tās oficiālo uzraudzību Éltv;
- 2012. gada Likums CXXVII par Ungārijas Veterinārās medicīnas kameru un veterināro pakalpojumu sniegšanu;
- 2019. gada Likums LVI par tiesību normām, kas nepieciešamas lopkopības regulēšanai;
- 244/1998. (XII. Valdības Dekrēts Nr. 31/1999 par dzīvnieku aizsardzības naudas sodiem;
- 22/2012. II) Valdības 29 Dekrēts Nr. 29 par Valsts pārtikas aprites drošības biroju;
- 40/2013. II) (Gov. Dekrēts) par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem;
- 188/2019. VII.) valdības Dekrēts Nr. 30) par lopkopību;
- 41/1997. Lauksaimniecības ministra 2004. gada 28. maija Dekrēts Nr. 30/2011 par Dzīvnieku veselības kodeksa izdošanu;
- 44/2003. (IV.) (26) Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra Dekrēts par Ungārijas barības kodeksa obligātajām prasībām;
- 64/2007. VII.) 23) FVM-EüM Kopīgais dekrēts par pārtikas higiēnas nosacījumiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas laišanai tirgū un pārtikas ražošanai tirdzniecības vietā;
- 119/2007. Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra Dekrēts (X.18) par valsts reģistrācijas sistēmu attiecībā uz novietnēm, kultūrām un dažiem ar tiem saistītiem datiem;
- 113/2008. (VIII.) 30) Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra dekrēts par dzīvnieku slimību paziņošanas kārtību;
- 127/2008. (IX. FVM par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli;
- 128/2009. Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra Dekrēts (X.6.) par veterinārajām zālēm;
- 152/2009. (XI. 12) par Ungārijas Pārtikas kodeksa obligātajām prasībām;
- 3/2010. Lauku attīstības ministra Dekrēts Nr. 5) par datu sniegšanu un izsekojamību saistībā ar pārtikas ražošanu un tirdzniecību;
- 65/2012. Lauku attīstības ministra Dekrēts Nr. 4 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz barības ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu;
- 34/2013. Lauku attīstības ministra 2003. gada 14. maija Dekrēts Nr. 14/2001 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu sertifikāciju, ražošanu, tirdzniecību, marķēšanu un kontroles procedūrām saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības prasībām;
- 74/2013. (VIII.) Lauku attīstības ministra Dekrēts Nr. 30 par dažiem dzīvnieku slimību pasākumiem un ar to saistītām valsts kompensācijām;
- 36/2014. (XII. Lauksaimniecības ministra Dekrēts Nr. 17) par pārtikas produktu informāciju;
- 43/2014. (XII. (29) Lauksaimniecības ministra dekrēts par sīki izstrādātiem nosacījumiem atbalsta izmantošanai audzēšanas organizēšanas uzdevumu veikšanai;
- 61/2016. (IX. Lauksaimniecības ministra Dekrēts Nr. 15 par norādēm, kas attiecas uz ĢMO neesamību.
- 2005. gada Likums Nr. CLXIV par tirdzniecību;
- 2007. gada Likums CXXVII par pievienotās vērtības nodokli;
- 2009. gada Likums LXXVI par vispārējiem noteikumiem attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un veikšanu;
- 2015. gada Likums XCVII par dažiem lauksaimniecības produktu tirgu organizācijas, ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju aspektiem;
- 210/2009. (IX. (29.) Korm. par komercdarbības veikšanas nosacījumiem;
- 2/2018. II) 1.) Lauksaimniecības ministra dekrēts par starpnozaru organizāciju atzīšanas un kontroles noteikumiem.
- 1995. gada Likums LVII par ūdens apsaimniekošanu Vgtv.);
- 1996. gada Akts XXI par teritoriālo plānošanu un teritoriālo plānošanu (turpmāk — Tftv.);
- 1997. gada Likums LXXVIII par apbūvētās vides attīstību un aizsardzību;
- 2018. gada Likums CXXXIX par Ungārijas un dažu prioritāro jomu telpisko plānošanu;
- 253/1997. (XII. Valdības Dekrēts Nr. 20) par valsts pilsētplānošanas un būvniecības prasībām;
- 31/2007. II) (28) Korm. par informācijas sistēmu, kas attiecas uz telpisko plānošanu un telpisko plānošanu, un procedūru datu obligātai izpaušanai;
- 76/2009. IV.) Valdības 8 Dekrēts Nr. 8 par telpiskās plānošanas administratīvajām procedūrām;
- 190/2009. (IX. Valdības Dekrēts Nr. 15) par galvenā arhitekta darbību;
- 218/2009. Valdības Dekrēts 26/1998 (X.6.) par telpiskās plānošanas koncepcijas, telpiskās attīstības programmas un telpiskā plānojuma satura prasībām un sīki izstrādātiem noteikumiem to integrācijai, sagatavošanai, apspriešanai, pieņemšanai un publicēšanai;
- 16/2010. II) valdības Dekrēts Nr. 5/2015 par to dokumentu vākšanu, saglabāšanu, reģistrēšanu un izmantošanu, kas jāglabā saistībā ar telpisko plānošanu un telpisko plānošanu;
- 37/2010. II) (26) Korm. par teritoriālās uzraudzības sistēmu;
- 77/2010. III) Valdības 25 Dekrēts Nr. 25 par telpiskās plānošanas atļaušanu un par teritorijas plānošanas darbību uzraudzību atbildīgās iestādes izraudzīšanos;
- 115/2014. Valdības Dekrēts Nr. 3) par maksas sistēmu ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanai lauksaimniecībā;
- 43/1999. (XII. (26) EIAM Dekrēts par to, kā aprēķināt ieguldījumu ūdens resursos.
Applicable Procedures
- Iepriekšējas izskatīšanas procedūra.
- Ietekmes uz vidi novērtējums: Tas ir nepieciešams, ja iepriekšējās procedūras rezultātā vides iestāde uzskata par nepieciešamu veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un attiecībā uz zivkopību intensīvā sprostā vai dīķu ražotnē, ja tā notiek valsts nozīmes aizsargājamā teritorijā, un dīķa vai ezera sistēmas izveides gadījumā, ja tā aizņem vairāk nekā 30 hektārus valsts nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas.
- Apgabala valdības biroja atļauja.
- Ūdens objekta identifikācijas paziņojums.
- Atļauja noteikt tiesības uz ūdeni.
- Atļauja izmantot tiesības uz ūdeni.
- Zivjaudzētavu atļaušana un reģistrēšana.
- Atļauja izmantot akvakultūrā svešzemju un vietējā areālā nesastopamas sugas
- Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atzīšanu.
- Paziņojums par inkubatoru.
- Izstrādāt pašuzraudzības plānu.
National associations and networks
Relevant Websites
Contact Details
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldības departaments
Zivsaimniecības un akvakultūras direktors Peter Lengyel
- Pa e-pastu
- Tālruņa numurs: + 36 1 795 6294
Uploads
Summary in English of the "Published National Strategic Plan on Aquaculture" for Hungary