Zema trofiskā akvakultūra (LTA) koncentrējas uz tādu sugu ražošanu, kas aizņem zemākus barības tīkla līmeņus. LTA sastāv no bezbarošanas akvakultūras, kas ietver filtrētājus (piemēram, ēdamgliemenes, austerus un gliemenes), detritiēdājus (piemēram, jūras gurķus), jūras aļģes, kā arī zālaugu zivis (piemēram, karpas). LTA atbilst ilgtspējīgas akvakultūras principiem, samazinot atkarību no ierobežotiem resursiem un līdz minimumam samazinot vidisko pēdu.
2017. gadā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, Reģionu komiteja aicināja Eiropas sociālo tiesību pīlārā risināt nabadzības, marginalizācijas un sociālās atstumtības problēmu.
Zema trofiskā akvakultūra (LTA) sniedz šādas priekšrocības:
2017. gadā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, Reģionu komiteja aicināja Eiropas sociālo tiesību pīlārā risināt nabadzības, marginalizācijas un sociālās atstumtības problēmu.
1. Samazināta enerģijas pievade: LTA ir vērsta uz sugām, kas ir zemākas barības ķēdē, tāpēc enerģijas ielaide ir mazāka nekā plēsēju sugu audzēšanai. Tas nodrošina efektīvāku resursu izmantošanu. 2017. gadā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, Reģionu komiteja aicināja Eiropas sociālo tiesību pīlārā risināt nabadzības, marginalizācijas un sociālās atstumtības problēmu.
2. Uzlabotas ūdens ekosistēmas: LTA (jo īpaši filtrētāji un jūras aļģu audzēšana) var absorbēt lieko slāpekli, fosforu un oglekli, tādējādi mazinot eitrofikāciju un klimata pārmaiņu ietekmi. Turklāt LTA prakse var arī uzlabot ūdens kvalitāti (piemēram, gliemeņu, austeru un gliemeņu audzēšana), izmantojot filtrēšanu un jūras grunts kvalitāti (piemēram, gliemeņu un jūras gurķu audzēšana), pārvietojot audzētās sugas smiltīs.
3. Diversifikācija: LTA paplašina to sugu klāstu, kuras var audzēt ilgtspējīgi, tādējādi veicinot dažādošanu ES akvakultūras nozarē. 2017. gadā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, Reģionu komiteja aicināja Eiropas sociālo tiesību pīlārā risināt nabadzības, marginalizācijas un sociālās atstumtības problēmu.
4. Augstvērtīgu produktu izstrādes potenciāls: kā uzsvērts ASTRAL projektā, LTA var nodrošināt izejvielas pārtikas, barības, kosmētikas, zāļu, bioplastmasas un citu vērtīgu produktu ražošanai.
Zemās trofiskās akvakultūras (LTA) problēmas ir šādas:
1. Tirgus pieprasījums un patērētāju akcepts: dažos reģionos patērētāju pieprasījums pēc ITL produktiem (piemēram, jūras aļģēm) var būt mazāks nekā citām sugām1. Notiek centieni, piemēram, izmantojot ES akvakultūras kampaņu un ES Algae iniciatīvu, lai palielinātu informētību par šiem produktiem un to pieņemšanu.
Priekšlikums attiecas tikai uz mērķtiecīgu grozījumu Regulā (ES) 2021/1057 un saglabā konsekvenci ar citām Savienības politikas jomām. Tiesiskais regulējums: tiesiskais regulējums, kas reglamentē ITL, var būt mazāk izstrādāts nekā tradicionālajai akvakultūrai, potenciāli radot nenoteiktību ieguldītājiem un operatoriem (sk. BUJ par IMTA).
3. Atkarība no vides apstākļiem: LTA, jo īpaši atklātā ūdenī, var būt jutīgs pret tādām vides apstākļu izmaiņām kā temperatūra, sāļums un barības vielu pieejamība. Risku var radīt arī ekstremāli laikapstākļi.
Ir svarīgi atzīmēt, ka LTA ieguvumi un problēmas var atšķirties atkarībā no audzētajām sugām, saimniecības atrašanās vietas, ražošanas sistēmas un izmantotās īpašās pārvaldības prakses.
2017. gadā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, Reģionu komiteja aicināja Eiropas sociālo tiesību pīlārā risināt nabadzības, marginalizācijas un sociālās atstumtības problēmu.
LTA un vairāktrofisku sugu (piemēram, plēsēju sugu) ražošanu var apvienot, lai potenciāli radītu pozitīvus vidiskos ieguvumus, piemēram, barības vielu uzņemšanu un oglekļa sekvestrēšanu. LTA integrācija augstākas kvalitātes sugu ražošanā ir viens no principiem, uz kuru balstās integrētā multitrofiskā akvakultūra (IMTA).
“Stratēģiskās vadlīnijas ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai akvakultūras nozarei 2021.–2030. gada periodam” ir uzsvērts, cik svarīga ir dažādošana attiecībā uz sugām ar zemāku trofisko līmeni.
ES Aļģu iniciatīvas mērķis ir atbalstīt ES aļģu nozari, tostarp jūras aļģu akvakultūru, uzlabojot pārvaldību, izstrādājot uzņēmējdarbības atbalsta mehānismus, palielinot informētību par aļģēm un to pieņemšanu ES, uzlabojot zināšanas par aļģēm, pētniecību un datus un veicinot inovāciju.
2017. gadā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, Reģionu komiteja aicināja Eiropas sociālo tiesību pīlārā risināt nabadzības, marginalizācijas un sociālās atstumtības problēmu.
Akvakultūras padomdevēja komiteja (AAC) 2024. gada oktobrī publicēja ieteikumu par šāda veida akvakultūru, kas ir pieejams šeit: https://aac-europe.org/en/publication/aac-recommendation-on-promoting-l…
Eiropas Savienība (ES) ir finansējusi vairākus pētniecības projektus, kas saistīti ar ITL, lai veicinātu akvakultūras ilgtspēju un konkurētspēju reģionā. Piemēram, AquaVitae (https://aquavitaeproject.eu/ ), ASTRAL (https://www.astral-project.eu/) un ULTFARMS (θ) ir vērā ņemamas, jo tās arī veicina LTA attīstību un ilgtspējīgu akvakultūras praksi.
2017. gadā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, Reģionu komiteja aicināja Eiropas sociālo tiesību pīlārā risināt nabadzības, marginalizācijas un sociālās atstumtības problēmu.
ULTFARMS ir novatorisks projekts “Apvārsnis Eiropa okeāna misija”, kura mērķis ir radikāli pārveidot LTA sistēmas. Tās uzdevums ir optimizēt ITL ražošanu sarežģītos atkrastes apstākļos un zemas sāls vides apstākļos. Integrējot inovatīvus inženiertehniskos, tehniskos, ekoloģiskos un bioloģiskos procesus, ULTFARMS mērķis ir izveidot rentablu, ilgtspējīgu un ekoloģiski drošu zema trofiskā līmeņa sugu (jūras aļģu un gliemju) ražošanas ķēdi atkrastes vējparkos, kas atrodas Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā.