“Nepilnības zivju labturībā: Zivsaimniecībā nodarbināto neizmantotais potenciāls

Saimniecībās audzētu zivju labturība bieži tiek uzskatīta par mazāk svarīgu nekā citu lopkopības dzīvnieku labturība, jo zivis nav vispārēji klasificētas kā jutīgas būtnes. Norvēģijā audzētas zivis un citi lopkopības dzīvnieki ir juridiski aizsargāti saskaņā ar tiem pašiem tiesību aktiem. Turklāt likumdevējs ir noteicis vairākus ar akvakultūru saistītus grozījumus, tostarp obligātus labturības kursus zivju audzētājiem, kuriem ir būtiska nozīme dzīvnieku labturības nodrošināšanā, arī attiecībā uz labturības problēmām ražošanas procesā. Šajā rakstā zivju labturības kursi tiek izmantoti kā vieta, no kuras jautāt par vienotu izpratni par zivju labturību Norvēģijas zivkopībā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta zivju audzētājiem, viņu pieredzei ar labturību saistītos jautājumos un pretrunām ikdienas darbā, kā arī cīņai par atbildīgu rīcību akvakultūras vidē. Veicot dalībnieku novērošanu labturības kursos, kā arī intervijas un sarunas ar zivjaudzētavās strādājošajiem, rakstā sīki izklāstīts, kā problēmas tiek pieredzētas “uz vietas”, un ierosināts, kā varētu mobilizēt zivjaudzētavās strādājošo pašu pieredzes zināšanas, lai uzlabotu saimniecībās audzētu zivju vispārējo labturību.