Turpmākie sociāli politiskie scenāriji attiecībā uz ūdens resursiem Eiropā: Darbotiesspējīgs akvakultūras projektu satvars

Klimata izraisītas pārmaiņas ūdens vidē jau ir sākušas ietekmēt Eiropas akvakultūras nozares komerciāli nozīmīgākās zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu sugas. Papildus ūdens kvalitātes un temperatūras izmaiņām, kas var tieši ietekmēt zivju ražošanu, mainot veselības stāvokli, augšanas rādītājus un/vai barības pārveidošanu, akvakultūras nozare saskaras arī ar neskaidru nākotni attiecībā uz ražošanas izmaksām un atdevi. Piemēram, zivju barības galveno sastāvdaļu (proteīnu, omega-3 taukskābju) pieejamība būs atkarīga ne tikai no turpmākām klimata pārmaiņām, bet arī no sociālajiem un politiskajiem faktoriem, tādējādi ietekmējot barības izmaksas. Enerģijas izmaksas nākotnē, kas ir vēl citi galvenie izdevumi zivjaudzētavām, arī būs atkarīgas no dažādiem faktoriem. Visbeidzot, tirdzniecības iespējas un subsīdijas būtiski ietekmēs akvakultūras rentabilitāti nākotnē. Pamatojoties uz četriem sociālpolitiskajiem scenārijiem, kas izstrādāti ES pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektā “Klimata pārmaiņas un Eiropas ūdens resursi” (CERES), mēs definējām, kā šie galvenie akvakultūras nozares faktori nākotnē varētu mainīties. Pēc tam mēs šos scenārijus izmantojam, lai prognozētu, kā klimata pārmaiņas un sabiedrības un ekonomikas tendences ietekmē Eiropas akvakultūras rentabilitāti gadsimta vidū (2050. gads). Mēs izmantojām iedibinātu salīdzinošās novērtēšanas pieeju, lai salīdzinātu “tipisko lauku saimniecību” pašreizējos un turpmākos ekonomiskos rādītājus atsevišķos Eiropas ražošanas reģionos saskaņā ar katru scenāriju, ko sauc par “pasaules tirgiem”, “valsts uzņēmumiem”, “globālo ilgtspēju” un “Vietējo uzraudzību”. Šie scenāriji daļēji balstījās uz IPCC īpašo ziņojumu par emisiju scenāriju satvaru un to reprezentatīvajiem koncentrācijas ceļiem (RCP) un plaši izmantotajiem kopīgajiem sociālekonomiskajiem ceļiem (SSP). Šie scenāriji kopā kontrastē ar vietējo un starptautisko uzsvaru uz lēmumu pieņemšanu, vairāk vai mazāk nopietnām vides pārmaiņām un atšķirīgām sekām ražotājiem, ko rada nākotnes preču cenas, naudas atdeve un izmaksas. Tipisko saimniecību rentabilitāte gadsimta vidū bija visjutīgākā pret barības izmaksu turpmāko attīstību, ienesīguma cenu tendencēm un tirdzniecības iespējām, pretstatā klimata pārmaiņu tiešajai ietekmei uz vidi. Šie rezultāti var būt noderīgi Eiropas akvakultūras nozares pielāgošanās plānošanā. Turklāt, piemērojot konsekventus scenārijus, tostarp sociālo un ekonomisko dimensiju, tiek atvieglota pielāgošanās ieteikumu reģionāla un globāla salīdzināšana gan jūras nozaru izaugsmes nozarēs, gan starp tām.