Globālās akvakultūras radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kvantificēšana

Globālā akvakultūra sniedz būtisku ieguldījumu pārtikas nodrošinājumā tieši (palielinot pārtikas pieejamību un piekļūstamību) un netieši (kā ekonomikas attīstības virzītājspēks). Lai nodrošinātu akvakultūras ilgtspējīgu paplašināšanos, mums ir jāizprot akvakultūras devums globālajās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijās un kā to var mazināt. Šajā pētījumā kvantitatīvi novērtētas globālās SEG emisijas no akvakultūras (izņemot ūdensaugu audzēšanu), galveno uzmanību pievēršot modernu, komerciālu barības preparātu izmantošanai galvenajās sugu grupās un ģeogrāfiskajos reģionos. Šeit redzams, ka 2017. gadā globālā akvakultūra radīja aptuveni 0,49 % no antropogēnajām SEG emisijām, kas ir līdzīgs aitu audzēšanas radītajām emisijām. Nelielās emisijas atspoguļo akvakultūras zemo emisiju intensitāti salīdzinājumā ar sauszemes lauksaimniecības dzīvniekiem (liellopiem, aitām un kazām), kas lielā mērā ir saistīts ar to, ka akvakultūrā nav zarnu CH 4, apvienojumā ar zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu augsto auglību un zemo barības pārveides koeficientu.