Pārskatīšana: Novērtēt zivju labturību pētniecībā un akvakultūrā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas direktīvām

Audzēto zivju skaits pasaulē ir ievērojami palielinājies. Akvakultūra ir augoša nozare, kas nākotnē nodrošinās lielu daļu zivsaimniecības produktu. Turklāt pēdējos gados ir palielinājies to tāljūras zivju skaits, ko izmanto par dzīvnieku modeļiem zinātniskajai pētniecībai gan biomedicīnas, gan ekoloģiskā jomā. Tāpēc arvien svarīgāk ir īstenot pasākumus, kas paredzēti šo dzīvnieku labturības uzlabošanai. Pašlaik pastāv vairāki Eiropas noteikumi, kas attiecas uz cilvēku vajadzībām turētu zivju ierīkošanu, kopšanu un izmitināšanu. Attiecībā uz (teleost) zivīm jāņem vērā fakts, ka esošo sugu skaits ir daudz lielāks nekā visiem pārējiem mugurkaulniekiem. Vēl svarīgāk ir tas, ka katrai sugai ir īpašas fizikālas un ķīmiskas prasības. Šo faktoru dēļ ir grūti sniegt vispārējus ieteikumus vai prasības attiecībā uz visām zivju sugām. Ir vajadzīgas pietiekamas zināšanas par katras audzētās sugas fizioloģiju un ekoloģiju. Šajā dokumentā vienā kopsavilkumā ir integrēti un apspriesti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar zivju labturību, ņemot vērā to, ka teleosti ir mērķsuga gan akvakultūrā, gan bioloģisko un biomedicīnisko pētījumu eksperimentālos modeļos. Mēs vispirms koncentrējamies uz praktiskiem aspektiem, kas jāņem vērā, novērtējot zivju labturību gan pētniecības, gan akvakultūras kontekstā. Pēc tam mēs aplūkojam pētnieciskajās laboratorijās un akvakultūras objektos izmitināto zivju audzēšanu un aprūpi saistībā ar to fizioloģiskajām un uzvedības prasībām, kā arī atsaucoties uz Eiropas regulu ieteikumiem. Visbeidzot, lai precīzi novērtētu, kuri Direktīvā 2010/63/ES aprakstītie parametri ir norādīti zinātniskos dokumentos, mēs analizējām 82 rakstus, ko Eiropas pētnieki publicēja 2014. un 2015. gadā. Šajā pārskatā tika konstatēts, ka kopumā trūkst informācijas par optimāliem vides apstākļiem, kas būtu jānodrošina attiecībā uz to sugu diapazonu, uz kurām attiecas šī direktīva.