Background information

Audzēto sugu veids
Austere, Mussel (Mytilus spp.), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), jūrasasaris(Dicentrarchus labrax), Gilthead jūras plaudis (Sparus aurata). Saldūdens ražošana: storveidīgo zivju (kaviārs) un dīķos audzētas sugas, piemēram, karpas, līdakas, līdakas, virves) ūdensaugos: makroaļģu, mikroaļģu un spirulīna.
Avots: 2022. GADS, EUMOFA; 2022. GADS, ZZTEK; Francija, personīgais komis, 2023. gada 3. februāris
Pārējie (3 %) tika audzēti, izmantojot citas metodes, par kurām sīkāka informācija nav pieejama.
Nozares lielums (ražošana un patēriņš)
Avots: 2023. GADS, EUMOFA
Tendences (iepriekšējās un turpmākās)
- Administratīvo procedūru vienkāršošana
- Telpiskā plānošana
- Dzīvnieku veselība un labturība
- Vidiskais sniegums,
- Inovācija
- Datu vākšana un komunikācija,
Avots: MNSPA
Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu
- Ūdensdzīvnieku produktu vietējā ražošana aptver tikai ceturto daļu no patēriņa.
- Franču gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšana ir otra lielākā Eiropā, un tās vidējais ražošanas apjoms ir 140000 tonnas jūras produktu. Tai raksturīga liela audzēšanas apstākļu neviendabība gan sugu (austeru, gliemeņu, gliemeņu u. c.), gan Francijas piekrastē esošo ražošanas vietu daudzveidības ziņā.
- Francijas zivkopība ir trešā lielākā saldūdens foreļu ražotāja Eiropā. Francija izceļas arī kā viena no pasaules vadošajām kaviāra ražotājām pasaulē (43 tonnas gadā) un vadošā loma jūras lauksaimniecības jomā Eiropā, pateicoties tās prasmīgajai zivkopībai un zivju barībai.
- Pēdējos gados strauji aug jūras aļģu, jo īpaši spirulīnas, audzēšanas nozare.
- Šīs nozares ir ļoti dinamiskas pētniecības un inovācijas ziņā, jo īpaši zivkopībā.
- Tomēr, neraugoties uz šo nozaru potenciālu, akvakultūras attīstība joprojām ir ierobežota. Nozares saskaras ar pievilcības trūkumu, kas saistīts ar sarežģītiem darba apstākļiem, tēla trūkumu iedzīvotāju vidū un jaunu projektu zemo sociālo pieņemamību.
- Francijas akvakultūra veicina piekrastes un lauku teritoriju attīstību, jo tās rada darbvietas, kuras nevar pārcelt ģimenes uzņēmumos.
- Palielināt akvakultūras produkciju, lai nodrošinātu vietējo patēriņu, un uzlabot akvakultūras kvalitāti.
Avots: MNSPA
Problēmas un iespējas
- Francijas akvakultūrai ir jāatbilst sabiedrības un iedzīvotāju vēlmēm un jāsaglabā augsts ekonomisko un ekoloģisko raksturlielumu līmenis.
- Šodienas un rītdienas problēmas ir saistītas ar iekārtu turpmāku juridisku nostiprināšanu un progresa plāna īstenošanu, lai veicinātu zivjaudzētavu, tostarp saldūdens dīķu zivkopības, attīstību.
- Nozarei būtu jāturpina darboties ārvalstu tirgos, vienlaikus nodrošinot iekšzemes tirgum veselīgus produktus ar zemu oglekļa pēdu un augstu pievienoto vērtību.
- Koncentrēšanās uz kaviāra kvalitāti: Konsolidēt pašreizējās tirgus daļas ar topošo AĢIN. “Caviar d’Aquitaine”.
- Attīstīt kūpinātu foreļu ražošanu, lai nodrošinātu augošu un prasīgu valsts tirgu.
- Dīķu zivkopība: mainīt šo tendenci, atbalstot šīs ekstensīvās saimniecības, kas veicina bioloģisko daudzveidību, vietējo animāciju un vietējo proteīnu piegādi.
- Gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanas stiprināšana: jaunas attīstības perspektīvas, jaunas atrašanās vietas, jauni produkti, jauni tirgi.
- Akvakultūras tēla uzlabošana ietekmes uz vidi ziņā, kam pievienots jautājums par dzīvnieku labturību.
- Veicināt integrētas multitrofiskās akvakultūras (IMTA) attīstību.
- Ražot veselīgas un labi apstrādātas zivis, kas atbilst veselības un sabiedrības prasībām, ar dzīvotspējīgu ekonomikas modeli un pilnīgi droši radītiem blakusproduktiem.
- Francijas akvakultūrai ir liels izaugsmes potenciāls.
- Akvakultūras produkti veicina proteīna avotu dažādošanu un piedāvā vietēju piegādi ar ierobežotu oglekļa pēdu.
- Ēdamgliemeņu un austeru ražošanas potenciāla attīstība.
- Tuvojoties jaunai mērķprodukcijai (1000 tonnas līdz 2027. gadam) jūras aļģu akvakultūras ražošanā ar lielu potenciālu tirgū. Tā ir jauna nozare: tajā apvienota makroaļģu, mikroaļģu un cianobaktēriju (spirulīna) audzēšana.
- Veicināt individuālus un kolektīvus modrības pasākumus, lai saglabātu jūras telpu un uzlabotu ūdeņu, no kuriem iegūst čaulgliemjus, kvalitāti un uzturētu jūras sabiedrisko vidi, lai saglabātu un pat atjaunotu šīs teritorijas, kas paredzētas jūras lauksaimniecībai.
- Būs jāņem vērā jaunu atkrastes ražošanas metožu izstrāde, piemēram, izmantojot atkrastes vēja enerģijas zonas. Īstenojot šos projektus, būs jāņem vērā kuģošanas drošības jautājumi.
Avots: MNSPA
Nodarbinātība un uzņēmumu skaits
2817 uzņēmumi, kas nodarbina 19345 personas (11332 pilnslodzes ekvivalents)
Avots: Valsts akvakultūras apsekojuma dati
Multi-annual National Strategic Plans for the development of sustainable Aquaculture
Relevant Authorities
- Lauksaimniecības un pārtikas suverenitātes ministrija
- Jūras valsts sekretariāts
- Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras ģenerāldirektorāts (DGAMPA) Lauksaimniecības ministrijas un Jūras valsts sekretariāta kopīgā uzraudzībā.
Applicable Legislation
- Code de la santé publique (Partie législative). Teksta datums: 2000. gada 15. jūnijs
- Code rural et de la pêche maritime (Partie législative). Oriģinālā teksta datums: 2018. gads (1979. gada 2. septembris, 2018. gads)
Loi n° 2010–874 de modernisation de l’agriculture et de la pêche. Oriģinālā teksta datums: 2010. gada 27. jūlijs (2017. gada 1. marts)
- Code de la santé publique (Partie réglementaire). Teksta datums: 2000
- Code rural et de la pêche maritime (Partie réglementaire). Oriģinālā teksta datums: 1979. gads (2018. gada 2. septembris)
- GeoLittoral — jūras un krasta portāls
Applicable Procedures
- No 20 tonnām, kas saražotas gadā, uz zivjaudzētavu attiecas ICPE atļauju piešķiršanas režīms un vides novērtējums katrā gadījumā atsevišķi, ietverot neaizstājamas vides procedūras.
- Dzīvnieku veselības apstiprinājums
Relevant Websites
Contact Details
Bureau de l’aquaculture, DGAMPA, Jūras lietu valsts sekretariāts
Fanny Faure, vadītājs
Lydie Wendling, vadītāja vietniece
Soizic Schwartz, politikas speciālists