Audzēto sugu veids

Ēdamgliemenes (Mytilus spp.), austere (Ostrea edulis), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Artic char (Savelinus cf Umbla) (avots: ZSM), Common carp (Cyprinus carpio). Turklāt: Āfrikas un Eiropas vēzi un augstvērtīgas sugas, piemēram, zuši, stobri, vēžveidīgie un līdaka, tiek audzētas akvakultūras recirkulācijas sistēmās (RAS).

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA; 2022. GADS, ZZTEK; Minhenes Valsts Zooloģiskā kolekcija, ZSM; Vācija, personīgais komplekss, 2023. gada 30. janvāris}

Ražošanas metodes veids

Saskaņā ar Eurostat datiem 2 021,25 % Vācijas produkcijas tika saražoti jūrā un saldūdenī, un lielākā daļa jūras produktu ietver jūras gliemeņu audzēšanu uz grunts. (2023, EUMOFA). 

Akvakultūra Vācijā stiepjas no daļēji dabiskiem, ekstensīvi pārvaldītiem zemes dīķiem līdz caurplūdes iekārtām, tīkla būriem un slēgtām recirkulācijas sistēmām. Jūras vidē akvakultūrā ietilpst arī gliemeņu audzēšana.

^{Avots: 2023. gads, EUMOFA & MNSPA}

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

• Saglabāt, stabilizēt un attīstīt esošo akvakultūras ražošanas jaudu.
• Zivju un citas akvakultūras ražošanas palielināšana ilgtspējīgā ražošanā (“videi draudzīga izaugsme”)
• Dīķu platību saglabāšana un atgriešanās lauksaimniecībā pamestos dīķos kā īpašs akvakultūras veids ar tipisko ekstensīvās audzēšanas metodi un tās divējādo funkciju attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem un kopējo labumu (dabas saglabāšana, ainavas, ūdens līdzsvars)
• Uzlabot vietējo akvakultūras produktu tēlu un stiprināt reģionālo tirgvedību
• Akvakultūras pielāgošana klimata pārmaiņām un noturības palielināšana.  

^{Avots: MNSPA}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• Ar dažiem izņēmumiem akvakultūrai Vācijā ir raksturīgs ilgs stagnācijas periods. Izaugsmes šķēršļi jo īpaši ietver atbilstību tiesiskajam regulējumam, apgrūtinošu licencēšanas praksi, zemu konkurētspēju pasaules mērogā un krājumu zudumu plēsēju un aizsargājamo dzīvnieku dēļ. Turklāt pastāv problēmas saistībā ar akvakultūras produktu tēlu, kā arī trūkumi apmācības un pētniecības struktūrās.
• Vācijā akvakultūras audzētavas galvenokārt pieder ģimenei, un tām ir ļoti maza struktūra (ar dažiem izņēmumiem jūras gliemeņu akvakultūrā). Pēdējā laikā uzņēmumi, kas ražo aļģes vai citus ūdens organismus, izmanto arī akvakultūru vai pārejas apgabalus, kuros izmanto bioloģiskās tehnoloģijas.
• Vācijā karpas audzē aptuveni 23,000 ha dīķos. Galvenie ražošanas apgabali ir Bavārijā, Saksijā un Brandenburgā. Saimniecību struktūras un intensitātes līmeņi ir ļoti atšķirīgi. Saražoto karpu daudzums turpina nedaudz samazināties.
• Lašu dzimtas zivju ražošana: Šis zivju ražošanas veids līdztekus gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanas nozarei ir lielākā ienesīgā akvakultūras nozare Vācijā, kurai pašlaik ir ievērojams ekonomiskais spēks.
• Zivju audzēšana tīkla sprostos gadiem ilgi ir stagnējusi. Kopumā neto sprosti Vācijā pašlaik ir maznozīmīgi.
• Vācijā ir izveidotas veiksmīgas recirkulācijas iekārtas, piemēram, zušiem un Āfrikas sazivīm. Līdz šim lielākās iekārtas ir saražojušas aptuveni simtus tonnu gadā.
• Gadiem ilgi ir strauji augusi tikai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanas nozare. Jo īpaši Šlēsvigā-Holšteinā mīdiju nozares attīstība stabilizē gliemeņu audzēšanas attīstību. Viens no galvenajiem virzītājspēkiem ir sēklu gliemeņu audzēšana ar Smartfarm-Systems.
• Jūras zivju akvakultūra Vācijā praktiski nepastāv.
• Aļģu ražošana: Vācijā attiecībā uz atsevišķām zaļajām aļģēm Chlorella sp. un cianobacterium Spirulina sp. ir piešķirta pārtikas atļauja. Attiecībā uz makroaļģēm galvenokārt audzē brūnās aļģes (Saccharina latissima), zaļās aļģes (Enteromorpha/Ulva) un sarkanās aļģes (Delesseria sanguinea). Attiecīgie Vācijas ražošanas apjomi nav zināmi, bet, visticamāk, būs nelieli.
• Patērētāji arvien vairāk pieprasa reģionālos produktus. Imports joprojām būs nepieciešams, bet vietējā akvakultūra varētu nodrošināt vairāk nekā līdz šim, lai apmierinātu savas vajadzības.
• Vācija importē aptuveni 89 % no patērētajām zivīm un jūras pārtikas.
• Precīzs oficiāli “bioloģiski sertificēto” akvakultūras uzņēmumu skaits Vācijā nav zināms, jo oficiālajā statistikā ir iekļautas tikai saimniecības, kas pārsniedz noteiktu lielumu vai ražošanas apjomu. Ir vairāki nelieli reģionālie marķējumi (QZBW, Schwarzwaldforelle, Fisch aus NRW u. c.), kas ir nedaudz populārāki nekā bioloģiskās ražošanas marķējumi, jo tie ir lētāki un mazāk izstrādāti.

^{Avots: MNSPA}

Problēmas un iespējas

^{Avots: MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

Aptuveni 2400 zivjaudzētavas (> 0,3 ha jeb 200 m²) Vācijā audzē zivis un jūras produktus saldūdeņos un jūras ūdeņos. Kopumā akvakultūras objektos ir nodarbināti aptuveni 1800 cilvēku, un tiek pieņemts, ka tur ir nodarbināti papildu darbinieki no aptuveni 3200 neapmaksātiem īpašniekiem un ģimenes locekļiem.

^{Avots: 2022. GADS}

• Vācijā par akvakultūru atbild federālās zemes (Länder). Uz jūras akvakultūru attiecas arī Federālā jūras zvejniecības likuma noteikumi.
• Federālā pārtikas un lauksaimniecības ministrija (BMEL)
• Federālās valdības akvakultūras portāls
• Federatīvā Vides, dabas aizsardzības, kodoldrošības un patērētāju aizsardzības ministrija
• Federālā Iekšlietu un kopienas ministrija (BMI) 

• Federālais jūras zvejniecības likums
• Dzīvnieku labturības likums
• Dzīvnieku aizsardzības kaušanas rīkojums
• Ūdens resursu likums
• Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu (UVPG), 2. pielikuma saraksts
• Federālā līmenī 22. panta Telpiskās plānošanas likums (ROG) reglamentē. 2008. gada decembris (BGBl. I, 2.986. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2017. gada 20. jūlija likuma (BGBl. I., 2.88. lpp.) par telpisko plānošanu 

Līdz ar to akvakultūras atļaujas Vācijas Federatīvajā Republikā atkarībā no situācijas bieži vien nevar īstenot viena iestāde (“vienas pieturas aģentūras” shēma). Gluži pretēji, projekta virzītājam bieži ir jāsazinās ar vairākām iestādēm, lai saņemtu dažādas atļaujas rūpnīcas būvniecībai un ekspluatācijai (nav lēmuma par koncentrāciju vai vismaz nav pilnīga lēmuma par koncentrāciju).