Ieteikums par akvakultūras vērtībām

2018. gadā ES-28 valstis ierindojās 6. vietā starp 15 galvenajām zivsaimniecības ražotājvalstīm pasaulē ar kopējo ražošanas apjomu 6,6 miljoni tonnu. Šī nostāja galvenokārt ir balstīta uz nozveju komerciālās zvejas nozarē, kurā ES-28 ir tāds pats vērtējums — kopā 5,3 miljoni tonnu, kas veido 5,48 % no pasaules nozvejas apjoma. Attiecībā uz akvakultūras produkciju 28 ES dalībvalstis ziņoja par 1,3 miljoniem tonnu, kas veido 1,15 % no pasaules akvakultūras produkcijas. 2018. gadā ES-28 no trešām valstīm importēja 9,4 tonnas zvejas un akvakultūras produktu un eksportēja 2,2 miljonus tonnu, sasniedzot šķietamo patēriņu 12,5 miljonu tonnu apmērā gadā, no kuriem 3,2 miljoni tonnu tika iegūti no akvakultūras. Dati par 2018. gadu liecina, ka ES 28 dalībvalstis importēja 2,1 miljonu tonnu akvakultūras produktu un eksportēja 0,21 miljonu tonnu. Šie skaitļi liecina, ka ES patērētāji patērē tikai 1,1 miljonu tonnu akvakultūras produkcijas ES 28 dalībvalstīs, kas ir 34,25 % no acīmredzamā akvakultūras produktu patēriņa. 
Pēdējos 25 gados akvakultūras produkcijas apjoms (dzīvsvars) pasaulē palielinājās vidēji par 5,9 % gadā, savukārt ES 28 dalībvalstīs tas bija diskrēts 0,61 % gadā. Šīs pieticīgās izaugsmes cēloņi vairākkārt tika risināti ES oficiālajos dokumentos, piemēram, Stratēģiskajās vadlīnijās ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai (2013), kas nesen tika pārskatītas ar strukturētu un konsekventu ieteikumu kopumu stratēģiskajās vadlīnijās ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai ES akvakultūrai 2021.–2030. gada periodam (2021. gads). 
Ilgtspējīga akvakultūra ir arī atzīta par svarīgu faktoru, kas veicina pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu ar zemu vidisko pēdu un īsām piegādes ķēdēm. Nesen publicētajā Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna pieeja ceļā uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku Eiropas Savienībā. ES zilās ekonomikas pārveide ilgtspējīgas nākotnes labā” (2021. gads) atzīts, ka: “ES akvakultūra atbilst augstiem produktu kvalitātes un dzīvnieku veselības standartiem, taču joprojām ir iespējami uzlabojumi diversifikācijas, konkurētspējas un ekoloģisko raksturlielumu ziņā. Mazas ietekmes akvakultūra (piemēram, maztrofiska, multitrofiska un bioloģiska akvakultūra) un akvakultūras vides pakalpojumi, ja tie tiks pilnveidoti, var ievērojami veicināt Eiropas zaļo kursu, stratēģiju “No lauka līdz galdam” un ilgtspējīgu zilo ekonomiku.”
Ir vērts pieminēt, ka akvakultūra ir ārkārtīgi daudzveidīga sugu, vides prasību, tehnoloģiju, īpašas infrastruktūras un atrašanās vietas ziņā. Atšķirībā no citām lopkopības zarnām, kas katra ir koncentrēta tikai uz vienu sugu, globālajā akvakultūrā izmanto 466 atsevišķas sugas un citas 156 sugu grupas ģintī, dzimtā vai augstākā taksonomiskā līmenī, tostarp starpspecifiskos zivju hibrīdus. 
Šī sarežģītība ir jārisina biežāk, kad tiek iesaistītas debates un paziņojumi, kas saistīti ar akvakultūru, vai nu pozitīvi, vai negatīvi. Jāatzīmē arī tas, ka dažas akvakultūras vērtības nozares senajā vēsturē mainījās, citas pretojās vai tās apstiprināja zinātniskie pētījumi, un tiek pētītas un apspriestas jaunas vērtības. 
Šā ieteikuma mērķis nav sniegt izsmeļošu sarakstu ar vērtībām, kas saistītas ar ES akvakultūru, bet drīzāk atspoguļo akvakultūras audzētāju un citu sabiedrības grupu iesaistīšanos vairākos ar akvakultūras darbību saistītos jautājumos.