Efektivitātes datu analīze ES akvakultūras ražošanā

Šajā dokumentā analizēta zivju audzēšanas darbības efektivitāte ES dalībvalstīs, izmantojot divpakāpju datu apkopošanas analīzes (DEA) pieeju. Pirmajā posmā, lai aprēķinātu efektivitātes rādītājus jūras un saldūdens zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu akvakultūras apakšnozarēs 2014.–2016. gadā, izmanto neorientētu efektivitātes mērījumu (SBM) DEA modeli. Otrajā posmā šos vērtējumus apstrādā, izmantojot standarta, cenzētus un daļēju regresijas modeļus, lai pārbaudītu dažu ārējo mainīgo ietekmi. No 57 % līdz 74 % novērojumu (atkarībā no aplūkojamās apakšnozares) bija efektīvi. Vidējā tehniskā efektivitāte bija 0,918 saldūdens zivīm, 0,885 jūras zivīm un 0,802 čaulgliemjiem. Paraugprakses attiecināšana arī uz neefektīvām valstīm nozīmētu barības izmaksu (2,9 % — 4,3 %), lopkopības izmaksu (9,0–11,8 %), enerģijas izmaksu (2,4 %–25,3 %), remonta izmaksu (3,7 %–13,8 %) un citu darbības izmaksu (4,3 %–13,8 %) samazināšanu, vienlaikus palielinot ražošanas vērtību par 0,03 % saldūdens zivīm, 2,13 % jūras zivīm un 0,37 % gliemju un adatādaiņu gadījumā. Attiecībā uz produktivitātes izmaiņām pētījumā aplūkotajā periodā ir vērojams ražīguma regress saldūdens zivju gadījumā, produktivitātes pieaugums attiecībā uz jūras zivīm un sākotnējais produktivitātes pieaugums laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam, kam sekoja neliels samazinājums laikposmā no 2015. līdz 2016. gadam gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu gadījumā. Rezultāti arī liecina, ka valstis, kas specializējas saldūdens un jūras populāciju audzēšanā, visticamāk atrodas uz efektīvas robežas un ka tehnisko efektivitāti, šķiet, ietekmē valsts iekšzemes kopprodukta un zvejniecības apjoms.