Jūras akvakultūras plostu vides un sociālā dzīves cikla salīdzinošie novērtējumi, kas izgatavoti īpaši augstas veiktspējas betonam (UHPC)

Šā dokumenta mērķis ir salīdzināt trīs veidu plostu ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi uz gliemeņu audzēšanu Spānijā. Šīm konstrukcijām, kas tradicionāli izgatavotas no koka, ir īss darbmūžs, un to ekspluatācijas apstākļu dēļ tās ir bieži jāuztur, lai tās varētu pilnībā darboties. RDC 2016. gadā izstrādāja inovatīvu risinājumu, kas izstrādāts ar īpaši augstas veiktspējas betonu (UHPC), un tas bija ES finansētā projekta ReSHEALience (H2020-GA760824) izmēģinājuma projektu pamatā. Lai kvantitatīvi noteiktu vides un sociālo ietekmi, ko akvakultūras plostam rada alternatīvi risinājumi, ir izmantota aprites cikla pieeja. Lai novērtētu ietekmi uz vidi, ir izmantota aprites cikla novērtēšanas metodika saskaņā ar ISO 14040 un ISO 14044 standartiem, savukārt sociālās ietekmes novērtēšanai ir izmantota sociālā aprites cikla novērtējuma (SLCA) metodika saskaņā ar SLCA vadlīnijām produktiem un Ciroth un Franze izstrādātā sociālās ietekmes novērtēšanas metode (2011. gads): alternatīvajiem risinājumiem ir noteikta tā pati funkcionālā vienība un tie paši dzīves cikla posmi, kas jāiekļauj pētījumā. Pamatojoties uz LCA rezultātiem, kas iegūti no sistēmas robežas, kura aprakstīta iedaļā “Goal and scope” attiecībā uz gliemeņu akvakultūras struktūrām, lielāko ietekmi uz vidi analīzē “no šūpuļa līdz kapam” rada tradicionālā rafta ar apkopi, kuras pamatā ir periodiska krāsu uzklāšana; vismazāko ietekmi uz vidi rada tradicionālā rafta ar apkopi, kuras pamatā ir bojāto apaļkoku pakāpeniska nomaiņa, savukārt inovatīvajam raftam ir vidēja rīcība ietekmes uz vidi radīšanas ziņā. Pamatojoties uz S-LCA rezultātiem, var apgalvot, ka abiem risinājumiem ir liela ietekme; tomēr inovatīvajam risinājumam ir nedaudz mazāka ietekme nekā tradicionālajiem risinājumiem, ko varētu mazināt, ja sabiedrības politikā tiktu veikti daži piesardzības pasākumi. Ir apzināti sociālie karstie punkti, lai palīdzētu samazināt vispārējo sociālo ietekmi. Noslēgumā var apgalvot, ka gan no vides, gan sociālā viedokļa akvakultūras plosta tradicionālie risinājumi ir “ietekmīgākie”, jo īpaši tad, ja uzturēšanas pamatā ir krāsas uzklāšana. Inovatīvu betonu izmantošana ļauj būvēt ilgāku kalpošanas laiku plostus ar minimālu (vai bez) apkopes nepieciešamību. Turklāt jaunu uzņēmumu rīcība vairāk uzmanības pievērš sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar to darbību, un salīdzinājumā ar tradicionālajiem uzņēmumiem tā ir uzlabojama.