Audzēto sugu veids

Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), brūnā forele(Salmo trutta fario), taimiņa(Salmo trutta trutta), peru forele (Salvelinus fontinalis), Artic char (S.alpinus), S.alpinus x S. fontinalis, zilās ēdamgliemenes (Mytilus spp.), zutis (Anguilla anguilla), dzelkņu haizivs (Sander lucioperca), Atlantijas lasis(Salmo salar), kaķzivs (Seriola lalandi), dzeltenastes dzelkņu haizivs (S.dumerili), Sturgeon sugas (Acipenseridae), saules stari (Moonesaxatilis x M. chrysops),asaris (Perca fluviatilis), cukurgalvasaris (Saccharina latissima).

^{Avots: Dānijas statistika, Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrija, 2021. gads}

Ražošanas metodes veids

Saskaņā ar Eurostat datiem 2021. gadā aptuveni 48 % Dānijas ražošanas apjoma bija saldūdenī, bet pārējā daļa — jūras ūdeņos. Tika izmantotas šādas galvenās ražošanas metodes:

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

• Turpināt akvakultūras ražošanas ilgtspējīgu izaugsmi.
• Akvakultūras recirkulācijas sistēmas palielināšana.
• Augoša maztrofiskā akvakultūras ražošana (piemēram, ēdamgliemenes un aļģes).
• Stiprināt bioloģiskās akvakultūras ražošanu.
• Samazināt barības vielu un organisko vielu emisijas ūdens vidē attiecībā pret saražoto zivju daudzumu. Nozares vides un resursu efektivitātes uzlabojumu veicināja, cita starpā, vides tehnoloģiju, tostarp ūdens attīrīšanas tehnoloģijas, un barības optimizācijas attīstība.
• Samazināt akvakultūras ietekmi uz klimatu.
• Joprojām ir vajadzīga izstrāde un inovācija tādās jomās kā zivju slimību profilakse un ārstēšana, iedarbīgas vakcīnas, bioloģiskā ražošana, aprites ekonomika (piemēram, zivju kūtsmēsli), kā arī ekonomiskā analīze (nodarbinātība, rentabilitāte, pārvaldības modeļi utt.). 

^{Avots: MNSPA}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• Senas akvakultūras tradīcijas. Jo īpaši foreļu audzēšanā, kur Dānija ir viena no lielākajām ES ražotājām.
• Akvakultūras audzētāji ražo visu — no zivju ikriem un zivīm līdz ēdamgliemenēm un jūras aļģēm. Turklāt pastāv nozīmīga lejupēja nozare, tostarp zivju barības ražošana un ūdens attīrīšanas tehnoloģija zivju audzēšanas iekārtās uz sauszemes.
• Papildus primārajai ražošanai Dānijas akvakultūras nozari veido uzņēmumi, kas ražo zivju barību, tehnoloģijas un aprīkojumu akvakultūras nozarei visā pasaulē. Nozare lēš, ka tehnoloģiju un iekārtu eksporta vērtība 2021. gadā ir sasniegusi 5–6 miljardus DKK gadā.

^{Avots: MNSPA}

Problēmas un iespējas

^{Avots: MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

Saskaņā ar jaunākajiem datiem par 2020. gadu Dānijas akvakultūras nozari veido 244 aktīvas iekārtas, no kurām 179 atrodas uz sauszemes, savukārt 19 jūras saimniecības un 46 gliemju audzēšanas iekārtas.

^{Avots: MNSPA}

• Dansk Akvakultur
• Danmarks Naturfredningsforening (Dānijas Dabas aizsardzības biedrība)
• Danmarks Sportfiskerforbund
• Foreningen netværk for Økologisk Akvakultur