Igaunija

Audzēto sugu veids

Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), vēžveidīgie (Astacus astacus), zutis (Anguilla anguilla), parastā karpa (Cyprinus carpio), Sturgeon (Acipenseriformes), Āfrikas zuši/Ziemeļāfrikas katzi (Clarias gariepinus).

^{Avots: MNSPA; 2022. GADS}

Ražošanas metodes veids

Igaunijā vairāk nekā 75 % produkcijas nāk no iekšzemes akvakultūras ražotnēm, un lielāko daļu veido iekšzemes plūsma caur sistēmām. Pašlaik ekonomiski vissvarīgākā ekonomikas daļa ir intensīva komerciālā lauksaimniecība, kurā vairāk nekā 80 % no kopējās produkcijas veido lašu dzimtaszivis (salmonidae). 

^{Avots: MNSPA}

^{Avots: 2022. gads: Igaunijas Statistika un Igaunijas Ekonomiskās pētniecības institūts}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

• Bioloģiskā akvakultūra Igaunijā vēl nav attīstījusies. Lai gan pieaug patērētāju interese par bioloģiskajiem produktiem un bioloģisko produktu īpatsvars veido 3,7 % no kopējā patēriņa, akvakultūras produktu ražotājam ir jāņem vērā vietējā tirgus vispārējās preferences un ekonomiskā rentabilitāte. Igaunijā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta akvakultūrai, kas savukārt palīdzētu palielināt informētību par bioloģisko ražošanu nozarē. Igaunijas patērētājiem svarīgs ir svaigums, garša, kvalitāte, kontrolēta zivju ražošana un cena no saimniecības.
• Palielināt jūras akvakultūru Baltijas jūrā pēc Igaunijas jūras telpiskās plānošanas, ko pārvalda Finanšu ministrija.

^{Avots: MNSPA}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

Neraugoties uz nelielu ražošanas apjoma pieaugumu, nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu izejvielu stabilu piegādi pārstrādātājiem, kas nozīmē, ka Igaunijas akvakultūras pārstrādātājiem laši ir jāimportē savās apstrādes vienībās.

Igaunijas akvakultūras nozare nav pilnībā izmantojusi savu potenciālu zemas ražošanas jaudas un salīdzinoši lēnas izaugsmes ziņā. Zemā ražošanas apjoma dēļ kopējās pārdošanas izmaksas nozarē netiek segtas.

Jūras akvakultūra, kas var darboties sinerģijā ar sauszemes akvakultūru, joprojām nav pietiekami attīstīta, un tās attīstību jo īpaši ierobežo Baltijas jūras vides stāvoklis, kas jāņem vērā nozares attīstībā.

^{Avots: MNSPA}

Problēmas un iespējas

^{Avots: MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

45 licencēti uzņēmumi (2023. gads, AFB) 

^{Avots: 2023. gads, Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas pārvalde, AFB}

• Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrija
• Finanšu ministrija
• Klimata ministrija 

• Zvejas likums
• Ūdens likums
• Noteikumi: Ūdens aizsardzības prasības akvakultūrai, kā arī robežvērtības attiecībā uz piesārņotāju koncentrāciju akvakultūras notekūdeņos un prasības šādu ūdeņu novadīšanai saņēmējā un monitoringā
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (Dzīvnieku veselības tiesībuakts)
• Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/990 (2020. gada 28. aprīlis), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības un sertifikācijas prasībām, kuras reglamentē ūdensdzīvnieku un no ūdensdzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 

• Licences pieteikums tiek nodots Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās pārvaldes iestādei, kas izsniedz licences.
• Ūdens atļaujas un reģistrācijas pieteikums tiek iesniegts, izmantojot Vides lēmumu informācijas sistēmu (KOTKAS), un Vides pārvalde izsniedz licences.
• Lauksaimniecības reģistru un informācijas padomes (PRIA) Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrs