Background information

Audzēto sugu veids
Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), vēžveidīgie (Astacus astacus), zutis (Anguilla anguilla), parastā karpa (Cyprinus carpio), Sturgeon (Acipenseriformes), Āfrikas zuši/Ziemeļāfrikas katzi (Clarias gariepinus).
Avots: MNSPA; 2022. GADS
Ražošanas metodes veids
Igaunijā vairāk nekā 75 % produkcijas nāk no iekšzemes akvakultūras ražotnēm, un lielāko daļu veido iekšzemes plūsma caur sistēmām. Pašlaik ekonomiski vissvarīgākā ekonomikas daļa ir intensīva komerciālā lauksaimniecība, kurā vairāk nekā 80 % no kopējās produkcijas veido lašu dzimtaszivis (salmonidae).
Avots: MNSPA
Nozares lielums (ražošana un patēriņš)
Avots: 2022. gads: Igaunijas Statistika un Igaunijas Ekonomiskās pētniecības institūts
Tendences (iepriekšējās un turpmākās)
- Bioloģiskā akvakultūra Igaunijā vēl nav attīstījusies. Lai gan pieaug patērētāju interese par bioloģiskajiem produktiem un bioloģisko produktu īpatsvars veido 3,7 % no kopējā patēriņa, akvakultūras produktu ražotājam ir jāņem vērā vietējā tirgus vispārējās preferences un ekonomiskā rentabilitāte. Igaunijā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta akvakultūrai, kas savukārt palīdzētu palielināt informētību par bioloģisko ražošanu nozarē. Igaunijas patērētājiem svarīgs ir svaigums, garša, kvalitāte, kontrolēta zivju ražošana un cena no saimniecības.
- Palielināt jūras akvakultūru Baltijas jūrā pēc Igaunijas jūras telpiskās plānošanas, ko pārvalda Finanšu ministrija.
Avots: MNSPA
Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu
Neraugoties uz nelielu ražošanas apjoma pieaugumu, nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu izejvielu stabilu piegādi pārstrādātājiem, kas nozīmē, ka Igaunijas akvakultūras pārstrādātājiem laši ir jāimportē savās apstrādes vienībās.
Igaunijas akvakultūras nozare nav pilnībā izmantojusi savu potenciālu zemas ražošanas jaudas un salīdzinoši lēnas izaugsmes ziņā. Zemā ražošanas apjoma dēļ kopējās pārdošanas izmaksas nozarē netiek segtas.
Jūras akvakultūra, kas var darboties sinerģijā ar sauszemes akvakultūru, joprojām nav pietiekami attīstīta, un tās attīstību jo īpaši ierobežo Baltijas jūras vides stāvoklis, kas jāņem vērā nozares attīstībā.
Avots: MNSPA
Problēmas un iespējas
- Palielinot faktisko akvakultūras produkciju, valsts mērķrādītājs ir ilgtspējīga jūras akvakultūras kapacitāte — 10000 tonnu gadā nākamajos piecos gados.
- Jūras akvakultūras attīstību kavē vides problēmas.
- Viens no šķēršļiem jūras akvakultūras attīstībā ir laiks, kas vajadzīgs potenciālās akvakultūras zinātniskās izpētes veikšanai (IVN procesā), lai iegūtu vajadzīgās atļaujas.
- Igaunijā ir arī jāattīsta zivkopība un jāpalielina ieguldītāju uzticēšanās ne tikai zivkopībai, bet arī jūras aļģu un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanai, tostarp jāīsteno sinerģiski risinājumi, lai apmierinātu Igaunijas patērētāju pieprasījumu pēc saimniecībās audzētām zivīm, ņemot vērā MNSPA 2030. gada mērķus. Lai operatoriem nodrošinātu lielāku noteiktību par ieguldījumiem jūras akvakultūras attīstībā, valstij būs atbildīgāka loma jūras ūdeņu izmantošanā. Tas nozīmē, ka valsts var uzņemties atbildību par visu procesu, kas parasti būtu jāveic pašam operatoram, gan lai veiktu nepieciešamās iepriekšējās darbības, gan lai sazinātos ar dažādām iestādēm.
- Zvejas un akvakultūras produktu patēriņš Igaunijā pēdējos gados ir samazinājies. Patērētāju informētības palielināšana un patēriņa palielināšana nākotnē būs izaicinājums akvakultūras produktu tirdzniecībai. Lai uzlabotu situāciju, Zemkopības ministrija ir uzsākusi zivju un zivsaimniecības produktu patēriņa veicināšanas kampaņu “Zivju skaņas”, kas sākās 2021. gada februārī un turpināsies līdz 2023. gada pavasarim. Kampaņas galvenais mērķis ir palielināt zivju un zivsaimniecības produktu patēriņu Igaunijā. Kampaņas centrā ir tīmekļa vietne www.kalatoidud.ee, kurā pirmajā gadā ir apkopotas aizraujošas receptes.
- Multitrofiskās akvakultūras attīstība ļautu, no vienas puses, izņemt no jūras barības vielas, audzējot aļģes un gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus, un, no otras puses, nodrošināt augstu pievienoto vērtību akvakultūras ražošanai ar augstu eksporta potenciālu.
- Tā kā Igaunijā vēl nenotiek gliemju, vēžveidīgo un aļģu un aļģu (galvenokārt lielo aļģu) produktu rūpnieciskā audzēšana un tirdzniecība, turpmāk būs svarīgi turpināt testēšanu un pētniecību šajā jomā visā vērtības ķēdē, lai izmantotu vēlāk iegūtās zināšanas.
- Bioloģiskā akvakultūra Igaunijā vēl nav attīstījusies.
- Ražošanas un tirdzniecības plānus izstrādā tā, lai ražotāju organizācijas ar kolektīvu rīcību varētu novirzīt savus biedrus uz ilgtspējīgāku ražošanu, ietverot pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. Tas ļaus palielināt ietekmi tirgū un labāk plānot ražošanas procesu, ja būs pieejama pietiekama ražošanas jauda.
Avots: MNSPA
Nodarbinātība un uzņēmumu skaits
45 licencēti uzņēmumi (2023. gads, AFB)
Avots: 2023. gads, Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas pārvalde, AFB
Multi-annual National Strategic Plans for the development of sustainable Aquaculture
Relevant Authorities
- Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrija
- Finanšu ministrija
- Klimata ministrija
Applicable Legislation
- Zvejas likums
- Ūdens likums
- Noteikumi: Ūdens aizsardzības prasības akvakultūrai, kā arī robežvērtības attiecībā uz piesārņotāju koncentrāciju akvakultūras notekūdeņos un prasības šādu ūdeņu novadīšanai saņēmējā un monitoringā
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (Dzīvnieku veselības tiesībuakts)
- Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/990 (2020. gada 28. aprīlis), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības un sertifikācijas prasībām, kuras reglamentē ūdensdzīvnieku un no ūdensdzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429
Applicable Procedures
- Licences pieteikums tiek nodots Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās pārvaldes iestādei, kas izsniedz licences.
- Ūdens atļaujas un reģistrācijas pieteikums tiek iesniegts, izmantojot Vides lēmumu informācijas sistēmu (KOTKAS), un Vides pārvalde izsniedz licences.
- Lauksaimniecības reģistru un informācijas padomes (PRIA) Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrs
Other Relevant Documents
National associations and networks
Relevant Websites
Contact Details
Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrija
Eduard Koitmaa, lauku vadītājs (ūdens dzīvo resursu uzlabošana un tirdzniecība)
- Pa e-pastu
- Tālruņa numurs: + 372 625 6233