Background information

Audzēto sugu veids
Varavīksnes foreles (Oncrhynchus mykiss), Ziemeļāfrikas kaķzivis (Clarias gariepinus) un parastās karpas (Cyprinus carpio).
Avots: 2023. GADS, EUMOFA; 2022. GADS
Ražošanas metodes veids
Tā kā nav tiešas piekļuves jūrai, akvakultūras darbība Slovākijā attiecas tikai uz saldūdens audzēšanu. Saskaņā ar Eurostat datiem 2021. gadā tika izmantotas šādas galvenās ražošanas metodes:
Nozares lielums (ražošana un patēriņš)
Ražošana
2,417 Tn; 6,990 tūkstoši EUR (2021. gads)
Zvejas un akvakultūras produktu patēriņš
10,32 kg uz vienu iedzīvotāju (2021. gads)
Patēriņa izmaiņas
2 % (2021/2020)
Avots: 2023. GADS, EUMOFA
Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu
- Maza ietekme uz valsts ekonomiku. Tomēr akvakultūra veicina Slovākijas Republikas nodrošinātību ar pārtiku un samazina zivju importu Slovākijā. Akvakultūra rada mazāku oglekļa pēdu salīdzinājumā ar citu lopkopību.
- Attiecībā uz produktu tirdzniecību un galīgo laišanu tirgū zivju un foreļu ražošanu var nošķirt starp zivju ražošanu tiešam patēriņam un tādu krājumu ražošanu, ko izmanto akvakultūrā turpmākai audzēšanai vai krājumu atjaunošanai zvejas vietās.
- Lielākā daļa zivju tiek tirgotas svaigas, un liela daļa zivju, galvenokārt karpas, tiek pārdotas dzīvas. Svaigu karpu tirdzniecība ir nevienmērīga, jo apmēram 80 % produkcijas tiek pārdoti decembrī Ziemassvētku sezonā.
- Atšķirībā no forelēm, kurās galvenokārt ražo zivis tiešam patēriņam pārtikā, zivju ražošana krājumu atjaunošanai zvejas vietās tagad ir svarīgāka dīķu nozarē. RAS ražošana galvenokārt ir vērsta uz tādu zivju ražošanu, kas paredzētas lietošanai pārtikā, un mazākā mērā — uz zvejas vietu atjaunošanu.
- Lielāko daļu akvakultūras uzņēmumu var klasificēt kā mikrouzņēmumus (bieži vien ģimenes uzņēmumi, kas nodrošina mazu, uz tirgu orientētu ražošanu). Tomēr mazie uzņēmumi un vairāki vidējie uzņēmumi veido izšķirošu daļu no kopējās akvakultūras produkcijas. Pastāv uzņēmumi, kuru galvenā darbība nav akvakultūra, bet citu darbību starpā tie ir iesaistīti arī akvakultūrā.
- Ņemot vērā akvakultūras nozares lielumu, tās potenciālo ražošanu un pašreizējās tirgus cenas, lielākā daļa uzņēmumu (jo īpaši mazie un mikrouzņēmumi) ir sarežģītā ekonomiskā situācijā, un to spēja radīt pašu resursus ieguldījumiem ir ierobežota.
- Dīķi un saimniecības galvenokārt atrodas lauku apvidos, kur tie rada nodarbinātības iespējas gan ģimenes locekļiem, gan lauku iedzīvotājiem.
Avots: MNSPA
Problēmas un iespējas
- Infekcijas slimību izplatīšanās.
- Dzīvu zivju pārdošanas apjoma samazināšanās pirms pusdienlaika, mazāka interese par karpām jaunajā paaudzē.
- Trūka apmācītu cilvēku, kas būtu ieinteresēti strādāt šajā nozarē.
- Ūdens — ar klimata pārmaiņām saistīto kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju pasliktināšanās, citu nozaru spiediens uz ūdens izmantošanu.
- Dabas aizsardzības iestāžu noteiktie ierobežojumi.
- Neskaidrība par attiecīgo kompensāciju par kaitējumu, ko nodarījuši zivju plēsēji.
- Zema ekonomiskā atdeve no ieguldījumiem akvakultūras nozarē.
- Neskaidrība par to, vai ir garantēta atļauta ūdens ieguve zivkopībā.
- Nepietiekamas zināšanas par ūdens vides piesārņojumu.
- Ūdens rezervuāru (zvejniecības) ražošanas jaudas samazināšana nogulšņu migrācijas dēļ.
- Nepietiekama kapacitāte dzīvu zivju karantīnai no importa.
- Nezināmu īpašnieku un valstij piederošas zemes nodošana Slovākijas Republikas Statistikas birojam.
- Invazīvu svešzemju ūdens organismu sugu izplatīšanās.
- Dīķu un akvakultūras ekosistēmu pakalpojumu neproduktīvās funkcijas.
- Iespēja izmantot 2021.–2027. gada IP līdzekļus.
- Mērķtiecīga tirgvedība, lai palielinātu saldūdens zivju patēriņu un veidotu pozitīvu nozares tēlu.
- Pārrobežu sadarbība ar pētniecības organizācijām kaimiņvalstīs.
- Zivju ražošanas pieaugums esošajās rūpnīcās.
- Jaunu ražošanas jaudu (tostarp RAS) būvniecība.
- Zivju pārdošanas apjoma pieaugums saimniecībā.
- Ūdens kvalitātes monitoringa ieviešana saimniecībās, ieguldījumi zivju labturības uzlabošanā.
- Inovācija, atjaunojamo resursu izmantošana, ģeotermālā ūdens izmantošana.
- Ienākumu dažādošana.
- Nozares darba ņēmēju mūžizglītība.
- Ražotāju organizācijas izveide.
- Jauno NSPRA 2030. gada mērķrādītāju īstenošana.
- Līdz minimumam samazināt akvakultūras negatīvo ietekmi uz vidi.
- Bioloģiskās akvakultūras potenciāla atraisīšana.
- Uzlabot darba apstākļus un darba drošību darba ņēmējiem.
- Lauku saimniecību un darbaspēka neproduktīvo daļu modernizācija, paplašināšana, būvniecība.
- Atbalsts jaunizveidotiem selekcionāriem un pārstrādātājiem, vietējas nozīmes ģimenes uzņēmumiem.
- Izmantot iedzīvotāju augošo pirktspēju, lai palielinātu saldūdens zivju patēriņu.
- Aizsargāt zivjaudzētavas no zivju plēsējiem.
- Regulāri publicēt pamata statistiku par akvakultūras nozari.
Avots: MNSPA
Nodarbinātība un uzņēmumu skaits
2021. gadā akvakultūras nozarē bija nodarbināti 385 pastāvīgie darbinieki un 354 sezonas darbinieki.
119 akvakultūras uzņēmumi 2020. gadā.
Avots: CN Statistikas birojs 2021
Multi-annual National Strategic Plans for the development of sustainable Aquaculture
Relevant Authorities
Applicable Legislation
- Rīkojums par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par noteiktu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli
- Likums Nr. 39/2007 Coll. par veterināro aprūpi, ar grozījumiem
- Likums Nr. 194/1998 Krāj. par dzīvnieku audzēšanu un grozījumiem Likumā Nr. 455/1991 Krāj. par fizisku personu tirdzniecības licencēšanu (Dzīvnieku audzēšanas likums), ar grozījumiem
- Likums Nr. 364/2004 Coll. par ūdeni un grozījumiem Likumā Nr. 372/1990 Coll. par pārkāpumiem (Ūdens likums), ar grozījumiem
Applicable Procedures
National associations and networks
Contact Details
Slovākijas Republikas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas Lauksaimniecības nodaļa
Dominik Škoda, galvenais valsts padomnieks
- Pa e-pastu
- Tālruņa numurs: + 42 125 926 6577
Uploads
Summary in English of the "Published National Strategic Plan on Aquaculture" for Slovakia
English