Čehija

Audzēto sugu veids

Parastās karpas (Cyprinus carpio), Grass carp (Ctenopharyngodon idella), Silver karpas (Hypothalmichthysmolitrix), lielās galvas karpas (Hypothalmichthysnobilis), Rainbow Trout (Oncorhynchus mykiss), Brook foreles (Salvelinus fontinalis), plēsoņzivis(Esox Lucius), līdakas (Sander lucioperca) un Eiropas catzivis (Silurus glanis).

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA; 2022. GADA ZZTEK}

Ražošanas metodes veids

Saskaņā ar Eurostat datiem akvakultūras darbība Čehijā attiecas tikai uz saldūdens lauksaimniecību. Ražošana galvenokārt notiek dīķos (95 %) un nelielos daudzumos uz tvertnēm un sacīkšu ceļiem (4 %). Nelielu ražošanu veic, izmantojot recirkulācijas sistēmas un citas metodes (1 %).

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

• Tradicionālo un arī moderno akvakultūras veidu nozīmes palielināšana.
• Saglabāt un attīstīt tradicionālo akvakultūras ražošanu, modernizējot un novatorizējot esošās tehnoloģijas un audzēšanas iekārtas, tostarp saglabājot zivkopības labvēlīgo ietekmi uz vidi.
• Palielināt citu zivju sugu, jo īpaši plēsīgo zivju, ražošanu, izveidojot jaunas, modernas un videi draudzīgas zivjaudzētavas.
• Pārstrādātu saldūdens zivju klāsta palielināšana Čehijas tirgum, modernizācija, inovācija un pārstrādes jaudas koncentrēšana.
• Atbalstīt ABS tehnoloģiju izaugsmi un attīstību, radīt apstākļus lauksaimniecības un pārtikas nozares investoriem, izmantojot biogāzes iekārtu atlikumsiltumu.
• Pārstrādes jaudas modernizācija, inovācija un koncentrēšana, atbalsts jaunām pārstrādes rūpnīcām (piemēram, sarkanasari = Klarias un nulles tilapija), sadarbība ar zinātniskās pētniecības institūtiem, produktu popularizēšana sabiedrībai.

^{Avots: MNSPA}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• Akvakultūras nozares vispārējais ekonomiskais stāvoklis ir pietiekams, lai nozare darbotos salīdzinoši ilgtspējīgi.
• Iekšzemes ražošana pārsvarā tiek izmantota dzīvu zivju eksportam, kas pakāpeniski palielinājās no 40 % līdz 50 %.
• Eiropā Čehijas Republika nekonkurē saldūdens zivju eksportā. Svaigu zivju īpatsvars ievērojami palielinājās, galvenokārt kaitējot apstrādātajām zivīm. Svarīgs Čehijas ražošanas zvejniecības ekonomiskais elements ir dzīvu zivju, jo īpaši karpu, eksports. Carp ir reģionāls pārtikas produkts Viduseiropai. To galvenokārt eksportē uz kaimiņvalstīm un daļēji uz Franciju, Beļģiju un Itāliju. Uz Vāciju un Slovākiju eksportēto karpu daudzums jau ilgu laiku samazinās. Lai gan situācija attiecībā uz eksportu uz Poliju ir ļoti mainīga. Šā tirgus specifika ir prasība pēc nedaudz lētām zivīm (1,2–1,8 kg), kas citur Eiropā nav tik labi izvietotas. Lopkopji ir pielāgojuši savus krājumu plānus, lai tie atbilstu Polijas tirgus vajadzībām.
• Zivju patēriņš Čehijas Republikā ir ļoti zems (2021. gadā — 5,6 kg uz vienu iedzīvotāju gadā) un salīdzinājumā ar pasaules vidējo rādītāju (20,2 kg uz vienu cilvēku gadā) vai ES vidējo rādītāju (25,1 kg uz vienu cilvēku gadā). Svarīgs faktors, kas ietekmē zivju nelielo patēriņu, ir apstrādāto zivju nelielā daļa iekšzemes tirgū. Klienti izvēlas pirkt dzīvas zivis, kas ir garantētas svaigas un izmaksu ziņā visefektīvākās.
• Specifiskais tirgus segments ir zivju, zelta liemeņa, koi karpu, krāsojuma, parasto ķiveru, lielo mūku, pērļu bumbieru u. c. dekoratīvo formu ražošana.
• Dominējošā karpu izvēle, jo īpaši Ziemassvētku laikā, ir ļoti lēnām atcelta, un cilvēki sāk pakāpeniski dot priekšroku apstrādātajām zivīm, jo īpaši gada laikā.
• Zivju tirdzniecība ir vēl izteiktāka pavasara mēnešos pēc kameru dīķu ieguves pavasarī. Šī pārdošana rada pastāvīgu finansējumu un uzlabo naudas plūsmu. Zivju tirdzniecība no plūsmas sistēmām un RAS notiek vairāk vai mazāk nepārtraukti visa gada garumā.
• Čehijas ražošanas tirgus saskaras ar profesionalitātes padziļināšanos naudas plūsmas pārvaldības, satiksmes ekonomikas, tirgvedības komunikācijas (jo īpaši tiešsaistes vidē) un klientu attiecību pārvaldības jomā. Gluži pretēji, tai ir zināšanas zivkopībā un kvalitatīva pieredze universitātēs. Saldūdens zivju cenu ietekmē importēto konkurējošo produktu cenas, audzēšanas izmaksas, zivju sugas un apstrāde. Satiksmes ekonomikai apvienojumā ar apjomradītiem ietaupījumiem un augstas kvalitātes zinātību ir pozitīva ietekme uz cenu samazinājumu. Efektivitāti var palīdzēt arī apvienot/apvienot pārdošanas/izplatīšanas un pārstrādes kooperatīvus. 

^{Avots: MNSPA}

Problēmas un iespējas

^{Avots: MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

413 akvakultūras ražošanas uzņēmumi

^{Avots: MNSPA}

• Likums Nr. 99/2004 par zivsaimniecību, zvejas tiesību īstenošanu, zivju uzraugiem, jūras zvejas resursu aizsardzību un ar ko groza dažus likumus (Zvejniecības likums)
• Dekrēts Nr. 197/2004, ar ko īsteno Likumu Nr. 99/2004 par zivsaimniecību, zvejas tiesību izmantošanu, zivju uzraugiem, jūras zvejas resursu aizsardzību un ar ko groza dažus tiesību aktus (Zvejniecības likums)
• Likums Nr. 154/2000 par lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, audzēšanu un reģistrēšanu un ar ko groza dažus saistītus tiesību aktus (“audzēšanas likums”), ar grozījumiem
• Dekrēts Nr. 136/2004, ar ko nosaka dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas un saimniecību un personu reģistrācijas datus, kā paredzēts Audzēšanas likumā
• Dekrēts Nr. 370/2006 par profesionālajiem kursiem konkrētu profesionālo darbību veikšanai lopkopības un audzēšanas jomā
• Dekrēts Nr. 72/2017 par dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem
• Dekrēts Nr. 448/2006 par dažu Audzēšanas likuma noteikumu īstenošanu
• Likums Nr. 246/1992 par dzīvnieku aizsardzību pret cietsirdību, ar grozījumiem
• Likums Nr. 166/1999 par veterināro aprūpi un ar ko groza dažus saistītus tiesību aktus (Veterinārijas likums)
• Likums Nr. 114/1992 par dabas aizsardzību un ainavu aizsardzību  

Zivju būvju sagatavošanā (saskaņā ar Likumu par zivju audzēšanai paredzētiem ūdenskrātuvēm): 

• Likums Nr. 183/2006 par zemes izmantošanas plānošanu un būvniecības noteikumiem (Būvniecības likums) — no 2023. gada 1. jūlija — Likums Nr. 283/2021  
• Likums Nr. 254/2001 par ūdeni (Ūdens likums)
• Likums Nr. 500/2004 par Administratīvā procesa kodeksu 

• Ūdens atļauja
• Vides atļauja
• Īpaša nozīme ir lopkopības saimniecību reģistrēšanai Reģionālajā veterinārajā pārvaldē, produktu pārstrādei un tirdzniecībai, zivju pārvadāšanai un zivju tirdzniecībai