Ģenētikas spēks: Līdzsvarotas ģenētiskās selekcijas līdzšinējais un turpmākais ieguldījums Norvēģijas Atlantijas laša (Salmo salar) nozares ilgtspējīgā izaugsmē un ražībā

Mazāk nekā 50 gadu laikā lašu audzēšana Atlantijas okeānā ir kļuvusi par nozīmīgu nozari Norvēģijā, un ir veikti vairāki mēģinājumi prognozēt turpmāko izaugsmi. Visā pārtikas ražošanā ģenētikai ir bijusi svarīga nozīme ražošanas optimizācijā un efektivitātē. Ģenētiskās selekcijas ieguvumi akvakultūrā ir mazāk dokumentēti mainīgas ražošanas vides, ilga ražošanas laika un problēmu, piemēram, jūras laista, infekcijas slimību un tirgus svārstību dēļ. Šajā pētījumā pētīta 50 gadu līdzsvarotas ģenētiskās selekcijas ietekme uz Norvēģijas Atlantijas lašu nozares izaugsmi un produktivitāti. Parastā dārza eksperimenta laikā olas no mātītēm, kas pārstāv mūsdienās audzētus Atlantijas lašus (11. paaudze), tika apaugļotas ar kriokonservētiem miltiem no tēviņu tēviņiem, kas pārstāv iepriekšējās paaudzes, un pēcnācēji (pussiba dzimtas) tika audzēti tādos pašos komerciālās audzēšanas apstākļos. Šā eksperimenta beigās 0. paaudzes un pussaimniecisko lašu vidējā ķermeņa svara starpība bija 1,5 kg. Kopīgā dārza eksperimenta rezultāti tika izmantoti, lai modelētu ģenētiskās selekcijas devumu lielākam lašu augšanas ātrumam rūpniecībā no 0. paaudzes (raža 1975.–1978. gadā) līdz 11. paaudzei (iegūta 2017.–2019. gadā) un lai simulētu ģenētikas jaudu paredzamajai nozares izaugsmei līdz 2050. gadam (24. paaudze), sniedzot četrus dažādus prognožu scenārijus. Mēs konstatējām, ka kopējo Norvēģijas produkciju 2,5–3,2 miljonu tonnu apmērā 2050. gadā varētu sasniegt, tikai uzlabojot Atlantijas laša raksturīgo izaugsmes potenciālu, izmantojot ģenētisko selekciju. Turklāt paredzams, ka no 15,3 mēnešiem 2019. gadā līdz ražošanas laikam 2050. gadā attiecīgi no 9,2 līdz 7,2 mēnešiem jūras ūdenī ražošanas laiks samazināsies par 40–53 %. Saīsināts ieguves laiks jūras ūdenī samazina laiku, kas pakļauts slimību un citu neveiksmīgu notikumu riskam, un mūsu visprogresīvākajā scenārijā bija paredzams, ka jūras ūdens mirstība samazināsies par līdz pat 50 %. Ieguldījums zaudējumu samazināšanā un resursu izmantošanas palielināšanā palielina Norvēģijas akvakultūras nozares ilgtspēju. Šis pētījums parādīja, ka ir iespējams ievērojami palielināt Norvēģijas akvakultūras produkciju, veicot ģenētiskos uzlabojumus, un ka ģenētiskās selekcijas ieguldījums augšanas tempā vien var samazināt 77 % no prognozēto piecu miljonu tonnu starpības 2050. gadā. Šie scenāriji liecina, ka ģenētiskā selekcija būtu jāiekļauj kā galvenais komponents, prognozējot akvakultūras ražošanas turpmāko attīstību un izaugsmi gan Norvēģijā, gan citās lašu audzētājvalstīs.