Ja ir vairāk, tad: sugu daudzveidības priekšrocību izmantošana virzībā uz ilgtspējīgu akvakultūru

Iedzīvotāju skaita pieaugums ir palielinājis pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, un paredzams, ka nākamajās desmitgadēs tas divkāršosies. Vēl nesen šis pieprasījums tika apmierināts, paplašinot lauksaimniecības platības un pastiprinot dažu sugu monokultūru agroķīmijā. Tomēr šis attīstības ceļš ir kritizēts, jo tas negatīvi ietekmē vidi un citas cilvēka darbības. Tāpēc ir vajadzīga jauna ražošanas prakse, lai nākotnē ilgtspējīgi apmierinātu cilvēku pārtikas vajadzības. Šajā sakarā mēs uzskatām, ka polikultūras prakse var nodrošināt akvakultūras pāreju uz ilgtspējīgu attīstību. Mēs aplūkojam tradicionālās un nesenās polikultūras prakses (dīķi, recirkulētas akvakultūras sistēmas, integrēta multitrofiskā akvakultūra, akvaponika, integrēta lauksaimniecība un akvakultūra), lai uzsvērtu, kā tās uzlabo akvakultūru, izmantojot sugu līdzāspastāvēšanu un mijiedarbību. Šajā pārskatā uzsvērts, cik svarīga ir sugu saderība (t. i., sugas, kas var dzīvot vienā un tajā pašā lauksaimniecības vidē bez kaitīgas mijiedarbības) un papildināmība (t. i., pieejamo resursu papildu izmantošana un/vai komensālisms/savstarpējsisms), lai panāktu efektīvu un ētisku akvakultūru. Kopumā polikultūra apvieno produktivitātes, vides aizsardzības, resursu koplietošanas un dzīvnieku labturības aspektus. Tomēr ir jārisina vairākas problēmas, lai veicinātu polikultūru attīstību visā pasaulē. Mēs izstrādājām četru posmu konceptuālu satvaru inovatīvu polikultūras sistēmu izstrādei. Šajā satvarā ir uzsvērts, cik svarīgi ir i) izmantot perspektīvas pieejas, lai apsvērtu, kuras sugas apvienot, ii) veikt audzēšanas vides integrētu novērtējumu, lai noteiktu, kurā lauksaimniecības sistēmā īpaša sugu kombinācija ir visatbilstošākā, iii) izstrādāt jaunus rīkus un stratēģijas, lai atvieglotu polikultūras sistēmas pārvaldību, un iv) īstenot polikultūru inovāciju attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas akvakultūras pārkārtošanā.