Šis Komisijas dienestu darba dokuments attiecas uz energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lai samazinātu oglekļa pēdu primārajā akvakultūras ražošanā. Papildus ES dalībvalstīm šā dokumenta izstrādē ir izmantota arī Apvienotās Karalistes (AK) un Norvēģijas prakse un instrumenti, ņemot vērā to tuvumu ES un akvakultūras ražošanas, pētniecības un inovācijas nozīmi.

ES akvakultūras produkti tiek ražoti saskaņā ar augstiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem, jo ir pieņemts liels skaits ES tiesību aktu, kas aptver dažādus jautājumus, kuri jāievēro akvakultūras ražotājiem (piemēram, tiesību akti par dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību, pārtikas nekaitīgumu, barības nekaitīgumu, veterināro apstrādi, ūdens kvalitāti, tiesību akti par svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu sugu ieviešanu utt.).

Par šo tematu tiek veikti pētījumi. Piemēram, ES finansētajā projektā “Diversify” ir noteiktas sugas, kas ir vissvarīgākās, lai palielinātu Eiropas akvakultūras meagrāfa (Argyrosomus regius), lielās dzelkņu haizivs (Seriola dumerilii), dzelkņu haizivs (Sander lucioperca), Atlantijas paltusa (Hippoglossus hippoglossus), jūrasvelnu (Polyprion americanus), Grey mullet (Mugil cephalus) ražīgu diversifikāciju. Arī citos ES finansētos projektos tiek pētīts potenciāls sugu, tostarp maztrofisko sugu, turpmākai dažādošanai (sk. AquaVitae (https://aquavitaeproject.eu/)). Dažādošana jāveic, atzīstot tirgus pieprasījumu un ūdensdzīvnieku pārtikas produktu starptautisko tirdzniecību.

Aļģēm ir liels potenciāls, bet ražošanas apjoms Eiropā joprojām ir zems. Komisija 2022. gadā pieņēma paziņojumu “Ceļā uz spēcīgu un ilgtspējīgu ES aļģu nozari”, tā saukto ES Algae iniciatīvu (https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_6899), kuras mērķis ir atraisīt aļģu potenciālu Eiropas Savienībā. Paziņojumā ierosināti 23 pasākumi, lai nozarei radītu iespējas kļūt par stabilu, ilgtspējīgu un reģeneratīvu nozari, kas spēj apmierināt augošo ES pieprasījumu. Eiropas aļģu nozares ieinteresēto personu platformas EU4Algae (https://maritime-forum.ec.europa.eu/en/frontpage/1727) mērķis ir paātrināt Eiropas aļģu nozares attīstību un popularizēt aļģes uzturam un citiem mērķiem ES patērētāju un uzņēmumu vidū.

Akvakultūras produkti veido 27 % no ūdensdzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu (akvakultūras un zvejniecības) patēriņa ES. ES akvakultūras produkti veido 26 % no produktiem, ko ražo ūdensdzīvnieku izcelsmes pārtikas nozarē (ieguves zveja un akvakultūra). No ES akvakultūras iegūto akvakultūras produktu īpatsvars ES ir 37,5 % (piegādes bilance, EUMOFA 2022, https://www.eumofa.eu/supply-balance).

Tiek lēsts, ka kopējā bioloģiskās akvakultūras produkcija ES līmenī 2020. gadā bija 74.032 tonnas, kas veido 6,4 % no kopējās ES akvakultūras produkcijas (bioloģiskā akvakultūra ES, (EUMOFA 2022, https://www.eumofa.eu/documents/20178/432372/Organic+aquaculture+in+the…).

Visnozīmīgākās ES 27 valstis ir Spānija, Francija, Grieķija, Itālija un Polija ar 70 % akvakultūras produkcijas.

Valstis, kas dod vislielāko ieguldījumu Eiropas ražošanā (EEZ39), ir Norvēģija (aptuveni 46 % no kopējā Eiropas ražošanas apjoma), tai seko Spānija, Turcija, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija un Grieķija. Šīs septiņas valstis saražo 90 % no visas akvakultūras produkcijas Eiropā. (FAO 2022).

Salīdzinājumā ar akvakultūras izaugsmi pasaules līmenī ES ražošana ir bijusi gandrīz nemainīga.

Zivju akvakultūras pieauguma temps ES-27 kopš 2000. gada ir bijis ārkārtīgi zems — zivju akvakultūra aug par 1,1 % gadā (gada vidējais pieaugums) un gliemju sugas — 2,8 %. Ja tiek iekļauta Norvēģija un Turcija, kopējā summa palielinās līdz 4 %. Pasaules mērogā zivju akvakultūras gada vidējais pieaugums ir 4,3 %. (FAO, 2022, https://www.fao.org/fishery/en/topic/166235).

Precīzā akvakultūra ir tehnoloģiski sarežģīta pieeja akvakultūras nozarē, kuras mērķis ir integrēt progresīvus rīkus un metodiku, lai palielinātu gan biotisko, gan abiotisko mainīgo monitoringa autonomiju iekārtās, veicinot efektīvāku saimniecību pārvaldību. Mērķis ir paaugstināt dzīvnieku labturības standartus, mazināt ietekmi uz vidi un uzlabot akvakultūras platību ekonomisko dzīvotspēju. Precīzās akvakultūras mērķis ir dot ražotājiem iespēju efektīvāk uzraudzīt un dokumentēt viņu iekārtām raksturīgos bioloģiskos procesus, un to raksturo modernāko sensoru tehnoloģiju, statistiskās analīzes metodiku un sarežģītu mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju integrācija.