Bulgārija

Audzēto sugu veids

Galvenās sugas ir varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss), karpas (Cyprinus carpio), lielgalvas karpas (Hypophthalmichthys nobilis), Grass karpas (Ctenopharyngodon idella idella), Vidusjūras ēdamgliemenes (Mytilus galloprovincialis).

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA; 2022. GADS}

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• 2019. gadā reģistrēto saimniecību skaits bija 754: lielākais siltā ūdens saimniecību skaits bija 535 (72 % no kopējā skaita), 78 bija aukstais ūdens (10 %) un 104 (14 %) — jaukta tipa saimniecības. Melno ēdamgliemeņu savācēji ir 29 vai 4 %.
• Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam vairāk nekā 95 % no visiem apakšnozares uzņēmumiem katrā gadā pieder pie Mikrouzņēmumu 9 darbinieku grupas. Pārējie uzņēmumi no 10 līdz 16 uzņēmumiem ir mazi, izņemot vienu uzņēmumu, kas 2018. gadā pārcēlās uz vidēja lieluma uzņēmumu kategoriju.
• Kopējo gada ieņēmumu dinamika akvakultūras apakšnozarē 2014.–2018. gadā uzrādīja augšupejošu tendenci — BGN 64,9 miljoni 2018. gadā vai 2,2 BGN vairāk nekā sākotnējie 29,2 miljoni BGN kopš 2014. gada.
• Teritoriālais apakšsektors rada ieņēmumus gandrīz visās valsts teritorijās.
• Saskaņā ar Valsts statistikas institūta (VSI) datiem 03.2. apakšsektorā (Zivju un citu ūdens organismu ražošana un audzēšana) darbinieku skaits pilnslodzes ekvivalentā palielinājās no 662 darbiniekiem 2014. gadā līdz 866 darbiniekiem 2018. gadā.
• Gada vidējie ienākumi uz vienu uzņēmumu saldūdens akvakultūrā atkārtoti liecina par pastāvīgu akvakultūras apakšnozares ienākumu pieaugumu, savukārt attiecībā uz melnās jūras gliemeņu audzēšanu ienākumi ir nevienmērīgi.
• Sālsūdens akvakultūras apakšnozare ir ievērojami zaudēta trijos no pieciem gadiem laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam. Saldūdens akvakultūras apakšnozare trijos no pieciem perioda gadiem ir bijusi rentabla. Perioda beigās (2018. gadā) bija iespējams sākt peļņas atgūšanu.
• Ienākumi par akvakultūras produkcijas kilogramu vienmērīgi pieauga no 2,61 BGN (Bulgārijas valūta) 2014. gadā līdz 3,97 BGN/kg 2018. gadā. Raža no viena kilograma akvakultūras visā periodā joprojām ir minimāla. Apakšnozares ieņēmumu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar akvakultūras ražošanas apjoma pieaugumu un — mazākā mērā — ar pārdošanas cenu pieaugumu.
• Gada ienākumi uz vienu nodarbināto akvakultūras apakšnozarē liecina par pastāvīgu pieaugumu no 44,1 BGN 2014. gadā līdz 74,9 BGN 2018. gadā, kas ir netiešs darba ražīguma pieauguma rādītājs. Tie ir augstāki saldūdens akvakultūrā, kur ir arī augstāks darba ražīgums.
• Zivju, citu ūdens organismu un zivsaimniecības produktu tirgus Bulgārijā ir saistīts ar (apakš)nozaru attīstību: Rūpnieciskā zveja, akvakultūra, zivju un citu ūdens produktu apstrāde, tirdzniecība ar zivīm un citiem ūdens produktiem. Piedāvājumu rada pašu nozveja, akvakultūras pašražošana un imports, kā arī iekšzemes patēriņa un eksporta pieprasījums. Tirgus bilance finansiālā izteiksmē (miljonos BGN) liecina par ievērojamu eksporta pieaugumu. Paralēlā importa attīstība liecina par to, ka pieaugums galvenokārt ir saistīts ar ražošanas nozari ar importētām izejvielām.
• Patēriņa gadījumā galvenā vieta zivju un zivju produktu patēriņam joprojām ir mājvieta. Zivis iepērk svaigas vai saldētas vienreiz nedēļā vai vairākas reizes mēnesī. Tas ir ļoti reti sagatavots vai saglabāts. No akvakultūras zivju sugām, ko lieto uzturā, pirmā ir forele, bet otrā — karpas. Pilsētu iedzīvotāji kā zivju avotu ir norādījuši lielas mazumtirdzniecības ķēdes — lielveikalus un lielveikalus, kā arī specializētus zivju veikalus. Katra ceturtā daļa ir atkarīga no atsevišķām nozvejām.
• Aplēstais karpu sugu patēriņš laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam palielinājās, bet foreles un melnās/citas jūras ēdamgliemenes saglabājās relatīvi nemainīgā līmenī.

^{Avots: MNSPA}

Problēmas un iespējas

• Tādu dabas resursu esamība, kas var attīstīt akvakultūru.
• Neizmantots potenciāls palielināt vietējās akvakultūras, tostarp marikultūras, patēriņu.
• Jaunu marikultūras sugu attīstīšana Melnās jūras ūdeņos (izmēģinājuma projekti).
• Akvakultūras nozarē strādājošo profesionālo prasmju uzlabošana, izmantojot mūžizglītību un zinātības ieviešanu.
• Jaunu tehnoloģiju ieviešana.
• Dažādot ražošanu, audzējot augstas kvalitātes sugas.
• Potenciāls radīt pievienoto vērtību akvakultūras ražošanai, veicot primārās apstrādes un tirdzniecības darbības.
• Paplašināt nišas produktu klāstu, kas pieejams starptautiskajos un vietējos tirgos.
• Bioloģisko zivju audzētavu sertifikācija Bulgārijā. (Leģislatīva.)
• Valsts standartu sertifikācija vietējiem produktiem, lai popularizētu vietējās sugas. (Leģislatīva.)
• Līdz 100 aizsprostu ilgtspējīgas attīstības potenciāls, palielinot akvakultūras pakalpojumu īpatsvaru.
• Visi šie apstākļi — ūdens trūkums, ūdens slodze, globālās klimata pārmaiņas u. c. — noteica vadlīnijas, kurās būtu jāpārorientē akvakultūra Bulgārijā. Šī apakšnozare turpmākajos gados var paļauties uz ražošanas ilgtspēju tikai tad, ja tajā ir ņemtas vērā prognozētās izmaiņas ūdens resursu kvalitātē, kvantitātē un sadalē. Jebkurā gadījumā ražošana ir obligāti jāorientē uz ūdens taupīšanu un videi draudzīgu ražošanu. Lai to panāktu, ir jāpārvalda un jāizmanto jaunas ūdens taupīšanas un energotaupības tehnoloģijas.
• Valsts zinātnieku aprindu uzdevums ir apgūt biotehnoloģiju jaunu sugu mākslīgai selekcijai Bulgārijas akvakultūrā, lai nodrošinātu ražošanas ilgtspēju. Tas, ka nav ilgtermiņa plāna, lai saglabātu un atjaunotu vietējo hidrobionu sugu populācijas, uz kurām attiecas komerciālā un atpūtas zveja, neļauj organizēt šo sugu ilgtspējīgu un zinātniski plānotu ražošanu akvakultūras saimniecībās. 

^{Avots: MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

866 darbinieki akvakultūras saimniecībās un 446 aktīvās zivjaudzētavās. 

^{Avots: MNSPA}

Saimniecībā audzētu zivju un zivaudzētavas reģistrācija 

Attiecīgo informāciju atradīsiet arī šeit

• Stratēģiskais rīcības plāns vides aizsardzībai un Melnās jūras atjaunošanai
• Valsts stratēģija ūdensapgādes nozares pārvaldībai un attīstībai
• Bulgārijas Republikas jūrlietu stratēģija un pasākumu programma
• Valsts bioloģiskās daudzveidības stratēģija