Latvija

Audzēto sugu veids

Parastās karpas (Cyprinus carpio), varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss), artiskās ogas (Salvelinus alpinus) un storveidīgo zivju sugas.

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA; 2022. GADS}

Ražošanas metodes veids

Akvakultūras darbība Latvijā attiecas tikai uz saldūdens lauksaimniecību. Saskaņā ar Eurostat datiem 2021. gadā galvenā ražošanas metode bija dīķos, kas sasniedza 64 %, un pārējā ražošanā izmantoja citas metodes, par kurām sīkāka informācija nav pieejama.

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA}

^{Avots: 2023. GADS, EUMOFA}

Tendences (iepriekšējās un turpmākās)

Ražošanas platības un ražošanas apjomi baseinos un recirkulācijas sistēmās (RAS) pēdējos gados ir palielinājušies. Ūdens recirkulācijas tehnoloģijas, ko izmanto produkta ražošanā, ir videi draudzīgas un resursefektīvas, jo produkti tiek audzēti kontrolētā vidē. Turklāt atbalstīt akvakultūras produktu daudzveidību.

^{Avots: MNSPA}

Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu

• Akvakultūra ir nozīmīga zivsaimniecības nozares daļa, taču tā ir salīdzinoši jauna, un līdz šim tā tiek veikta galvenokārt ar ekstensīvām ražošanas metodēm. Pašlaik akvakultūra ir saistīta tikai ar saldūdens avotiem, un jūras piekrastes teritorijās nav saimniecību. Tomēr ir pazīmes, kas liecina par interesi par jūras akvakultūru, jo īpaši attiecībā uz vietējām gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu sugām.
• Nozares finanšu rādītāji svārstās, ienesīgiem gadiem pieaugot līdz ar ražošanas un ieņēmumu samazināšanos gados. Šīs svārstības lielā mērā ietekmē tirgus pieprasījuma un cenu pārmaiņas. Galveno produkciju un ienākumus veido viena suga — karpas, ko galvenokārt audzē dīķu saimniecībās.
• 5 no kopējā ekonomiski aktīvo saimniecību skaita ir valsts saimniecības, kuru galvenā darbība ir vērtīga zivju sugu vairošanās dabiskajos ūdensobjektos, lai kompensētu zivju resursiem nodarīto kaitējumu. Pārējās ir privātas saimniecības, tostarp dīķi makšķerēšanai. Pēdējos gados dīķu skaits ir samazinājies, bet to lielums ir palielinājies.
• Zivju apstrādes nozare Latvijā ir labi attīstīta un vietēji nozīmīga nozare, kas galvenokārt atrodas valsts piekrastē. Latvijā ir daudz dažādu veidu zivsaimniecības produktu, tostarp saldēti, sālīti un kūpināti produkti, konservi, gatavi pasniegšanai un zivju konservi.
• Akvakultūras produkciju pārdod vietējā tirgū, tostarp lielāko daļu produkcijas — aptuveni 80 % — svaigu. Akvakultūras produktu pārdošana ārpus Latvijas nav attīstīta, eksportētās produkcijas apjoms ir neliels.
• Akvakultūra Latvijā tradicionāli ir attīstījusies kā atsevišķu uzņēmumu darbības veids, nav uzņēmējdarbības iniciatīvas ražotāju organizāciju vai starpnozaru organizāciju izveidei, lai veicinātu ražošanas un noieta tirgu attīstību.
• Neraugoties uz to, ka Latviju var raksturot kā valsti ar labām zivju ēšanas tradīcijām, zivju patēriņš Latvijā nav ļoti stabils un ik gadu mainās. Latvijas tirgus ir piesātināts ar daudziem zivju produktiem, tostarp Latvijā ražotiem jūras produktiem, kā arī ar lielu skaitu importēto zivju produktu. Lielākais pieprasījums Latvijā ir pēc svaigām un saldētām zivīm. Vietējie klienti pieprasa arī sālītus, kūpinātus zivju produktus un nesterilizētas konservētas zivis. Zivju produktu patēriņš, kā arī tā struktūra Latvijas lauku un pilsētu teritorijās atšķiras, un pilsētu teritorijas dominē pār lauku kopienām. 

^{Informācijas avoti: Eurofish & MNSPA}

Problēmas un iespējas

^{Informācijas avoti: Eurofish & MNSPA}

Nodarbinātība un uzņēmumu skaits

78 ekonomiski aktīvi akvakultūras uzņēmumi 2020. gadā nodarbināja 330 personas  

^{Avots: 2022. G. STEFC}

Ministru kabineta 2017. gada 14. marta noteikumi Nr. 146 “Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtajiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un kontrolei”. 

Pieejams tikai latviešu valodā

• Nav akvakultūras licencēšanas procedūras.
• Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzīšana: Lai nodrošinātu tirgojamu produktu ražošanas procesu uzraudzību saskaņā ar veterinārajām un pārtikas nekaitīguma prasībām.
• Reģistrēt uzņēmumu tikai tad, ja dzīvas zivis tur uzņēmumā, pirms tās tiek tieši piedāvātas patērētājam.
• Akvakultūras uzņēmumu reģistrācija.
• Valsts vides dienesta (VVD) atļautās piesārņojošās darbības.
• Būtu jānoslēdz sadarbības līgums ar PVD un veterinārārstu par akvakultūras uzņēmuma uzraudzību.
• Atļauja audzēt svešzemju sugas. 

• Zivsaimniecības tīkli (zivsaimniecības tīkls)
• Latvijas Zivju audzētāju asociācija
• Latvijas vēžu un zivkopju apvienība (tīmekļa vietne nav pieejama)