Ilgtspējas norāžu tendenču analīze: Eiropas zvejniecības un akvakultūras tirgu lieta

Ir vajadzīga patērētāju informētība par ilgtspējīgas pārvaldības apgalvojumiem attiecībā uz ZAP. Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras nākotne ir atkarīga ne tikai no to spējas ieviest jauninājumus (piemēram, ieviest jaunus produktus), bet arī no to spējas īstenot ilgtspējīgu ražošanu, ņemot vērā ar zivsaimniecību saistītās vides problēmas. Tirgus instrumentus var izmantot, lai informētu patērētājus par ilgtspēju, līdzsvarojot ilgtspēju un konkurētspēju. Šā dokumenta mērķis ir izpētīt tendences, kas saistītas ar zvejas un akvakultūras produktu (ZRP) ieviešanu ar ilgtspējas pazīmēm starp 32,215 produktiem, kas Eiropā laikposmā no 2000. līdz 2019. gadam tika tirgoti, izmantojot Mintel globālo jauno produktu datubāzi (GNPD). Dati sniedz informāciju par dažādām ilgtspējas norādēm uz produktu iepakojumiem. No visiem ZRP 35,21 % ietvēra vismaz vienu ilgtspējas norādi. Lai izprastu ilgtspējas virzītājspēkus Eiropas FAP tirgos, mēs izmantojām tendenču analīzi, lai izpētītu valstis un sugas, kas vada jaunu ar ilgtspēju saistītu produktu ieviešanu. Rezultāti liecināja, ka to ZAP īpatsvars, kas laisti tirgū ar ilgtspējas norādēm, visā Eiropā palielinājās, ko galvenokārt veicināja izejvielu un ilgtspējīga iepakojuma ilgtspēja, savukārt ilgtspējīgi produkti ar norādēm par bioloģisko vai dzīvnieku labturību nebija ilgtspējas virzītājspēki tirgū. Papildus atšķirībām ilgtspējas norādēs pa valstīm mēs uzsvērām zināmu neviendabīgumu tirgū starp sugām. Tomēr tirgus stimuli ilgtspējas veicināšanai, lai gan tie atbilst patērētāju vēlmēm, arī šķita efektīvi, lai efektīvi veicinātu ilgtspējīgus resursus.